DP par draudu drošībai uzskata Latvijas iedzīvotāju vēlmi apgūt cīņas prasmes
 
©F64

Latvijā pērn atsevišķos gadījumos galēji labēji noskaņoti indivīdi, piemēram, tā dēvētie skinhedi plānoja huligāniskās aktivitātēs, taču daudz lielākus izaicinājumus turpināja radīt Latvijas iedzīvotāju darbība interešu grupās, kurās notika cīņas prasmju apmācības, liecina Drošības policijas (DP) pagājušā gada pārskats.

Aizvadītajā gadā DP turpināja pievērsties atsevišķiem radikālas ievirzes indivīdiem un organizācijām, kuru reālie riski valsts nacionālajai drošībai kopumā saglabājās zemi. Nozīmīgas kreisi orientētas radikālas un ekstrēmistiskas organizācijas Latvijā faktiski neeksistē, bet labēji orientētas radikālas un ekstrēmistiskas organizācijas ir nelielas un pasīvas, turklāt tās parasti ir arī iekšēji sadrumstalotas.

Pagājušā gadā individuāli galēji labēji orientēti aktīvisti labprātāk turpināja paust savu viedokli elektroniskajā vidē, galvenokārt - internetā. Tāpat šādas personas epizodiski organizēja plašāku sabiedrības interesi neizraisošus pasākumus vai arī pievienojās citu personu vai organizāciju rīkotiem pasākumiem, galvenokārt lai paustu vai popularizētu savu ideoloģiju, kā arī lai vērstos pret imigrāciju, sociālpolitisko situāciju valstī un tamlīdzīgiem jautājumiem.

Atsevišķos gadījumos galēji labēji noskaņoti indivīdi, piemēram, tā dēvētie skinhedi plānoja huligāniskās aktivitātēs, tā radot riskus sabiedriskajai drošībai un kārtībai. Daudz lielākus izaicinājumus turpināja radīt Latvijas iedzīvotāju darbība interešu grupās, kurās notika pašaizsardzības, cīņas un ieroču prasmju apmācības.

Aizvadītajā gadā DP sevišķu uzmanību pievērsa tām organizācijām un to dalībniekiem, kurus vada ideoloģiski motīvi. Atsevišķas šādas organizācijas turpināja organizēt paramilitāras ievirzes aktivitātes saviem dalībniekiem un citiem interesentiem, vienlaikus izvēršot arī aktivitātes publiskajā telpā jaunu sekotāju piesaistei.

DP vērtējumā šāda veida organizāciju apdraudējums galvenokārt saistās ar dažādu galēju ideoloģiju popularizēšanu mijiedarbībā ar specifisku prasmju apgūšanu, kā rezultātā iespējama atsevišķu šo organizāciju dalībnieku radikalizēšanās.

Riskus nacionālajai drošībai joprojām rada arī tā dēvēto militārās simulācijas spēļu, piemēram, "airsoft", izplatība. Jau iepriekš DP konstatēja, ka atsevišķas grupas šī hobija aizsegā rīko regulāras apmācības, tā attīstot militāri taktiskas iemaņas. DP identificēja atsevišķu "airsoft" entuziastu mēģinājumus dibināt sadarbību ar līdzīgiem Krievijas klubiem, kopīgi plānojot militārās simulācijas spēles.

Ņemot vērā konstatētos riskus, DP rosināja iekšlietu ministram atsevišķu Krievijas "airsoft" vides pārstāvju iekļaušanu to personu sarakstā, kuriem īslaicīgi ir liegta ieceļošana Latvijas teritorijā.

Tomēr kopumā sadarbību ar vairumu Latvijas "airsoft" vides pārstāvjiem DP vērtē pozitīvi, ko apliecināja arī lielākās daļas šīs vides pārstāvju izpratne par nepieciešamību pielāgot savas darbības, lai mazinātu potenciālos riskus valsts nacionālajai drošībai, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas mācību "Zapad-2017" aktīvās fāzes laikā.