Tiesā mediķus par rindu apiešanas shēmu

Krimināllietas par naudas pieprasīšanu un pieņemšanu no pacientiem, lai apietu rindas uz valsts apmaksātajiem radioloģijas izmeklējumiem Rīgas Austrumu slimnīcā, izskatīšanai paredz ilgu tiesas procesu. Lietā ir septiņi apsūdzētie, visi Rīgas Austrumu slimnīcas darbinieki, un izmeklētāju konstatētās nelikumības saistītas ar laiku no 2013. līdz 2015. gadam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēžu zāle, kurā jānotiek tiesas sēdei, izrādās pārāk maza, lai tajā pie galdiem atrastos vieta visiem apsūdzēto personu advokātiem (par to vēlāk ironiski izsakās viens no advokātiem, Latvijas sabiedrībai pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš, kurš šajā tiesas procesā pārstāv Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāju Māru Epermani). No septiņiem krimināllietā apsūdzētajiem uz tiesas sēdi ieradušies seši - radiologi M. Epermane, Juris Novožilovs, Ilze Laila Laudere, radioloģe Ineta Nemiro, medicīnas māsas Vēsma Matroze un Karina Moisejeva. Uz tiesas sēdi nebija ieradies datu operators Valdis Girgensons. Uz šīs krimināllietas izskatīšanu viņš nebija ieradies jau otro reizi, tāpēc prokurore lūdza tiesai pieņemt lēmumu par piespiedu atvešanu uz nākamo tiesas sēdi. Prokurore atzina, ka viņas rīcībā nav informācijas, kur ir apsūdzētais, vai viņš gadījumā nav saslimis. Par apstākļiem, kas V. Girgensonu kavēja ierasties uz tiesu, nezināja arī viņa advokāts. Tomēr advokāts sacīja, ka būtu pāragri noteikt piespiedu atvešanu, jo līdz šim viņa aizstāvamais, kas līdz pat lietas nonākšanai prokuratūrā bija liecinieks, bet tikai «prokuratūrā kļuva par apsūdzēto», sadarbojās ar izmeklētājiem. Savukārt prokurore Dace Kunce atzina, ka, iespējams, ir iemesli, kāpēc viņš nav ieradies, piemēram, nav saņēmis tiesas pavēsti. «Septiņi advokāti zina par tiesas sēdi, seši apsūdzētie zina, žurnālisti zina, bet viņš nezina,» teica prokurore. Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina, ka apsūdzētā ierašanās ir nepamatota un, tā kā persona jau atkārtoti nav ieradusies uz tiesu, to varētu uzskatīt par pretdarbību tiesai, tāpēc apsūdzētais atvedams piespiedu kārtā. Nākamā tiesas sēde nolikta uz nākamo nedēļu.

Kādos likuma pārkāpumos apsūdz septiņus slimnīcas darbiniekus - ārstus radiologus, māsas un vienu operatoru? Prokuratūra pašlaik neprecizē, pēc kādiem Krimināllikuma pantiem tiek tiesāti katrs no apsūdzētajiem. Zināms, ka Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja M. Epermane ir apsūdzēta pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību. Viņas advokāts S. Vārpiņš pirms tiesas sēdes sacīja, ka viņa kliente prettiesisku labumu no pacientiem saņēmusi nav. Viņai uzrādīta apsūdzība par to, ka kā nodaļas vadītāja nav pamanījusi, kas notiek slimnīcā. «Tad tas ir jautājums, vai Ministru prezidents redz visu, kas notiek valstī, vai ministrs - visu, kas notiek nozarē?» jautāja advokāts. Viņš arī uzskata, ka M. Epermane drīkst turpināt strādāt savā amatā, «ja mēs uzskatām, ka esam demokrātiska valsts, kas ievēro nevainīguma prezumpciju».

Šai lietai ir vairāk nekā divu gadu vēsture. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2015. gadā sāka kriminālprocesu pret Rīgas Austrumu slimnīcas mediķiem. KNAB pierādījumi liecina, ka laikā no 2013. gada oktobra līdz 2015. gada aprīlim medicīnas darbinieki, izmantojot savas pilnvaras, sistemātiski pieprasīja materiālas vērtības un tās pieņēma no pacientiem par magnētiskās rezonanses izmeklējumu nodrošināšanu, apejot noteikto rindas kārtību, līdz ar to aizskartas pacientu tiesības laikus saņemt valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus.

Pacienti medicīnas darbiniekiem devuši naudu, kas atbildusi oficiālajā cenrādī noteiktajam maksājumam par konkrētiem izmeklējumiem, bet tā nenonāca slimnīcas kasē. Izmeklējumi galvenokārt tika veikti ārpus oficiālā darba laika. Apsūdzība celta gan par prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, gan organizēšanu un atbalstīšanu. Apejot slimnīcas noteikto pacientu reģistrēšanas kārtību, izmeklējumi veikti 121 pacientam, un slimnīcai nodarīts zaudējums ne mazāk kā 12 396 eiro.

Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve atzina, ka pieci no apsūdzētajiem turpina strādāt slimnīcā, neviens nav atbrīvots no amata. Divas personas no darba slimnīcā aizgājušas pēc savas vēlēšanās, savukārt par apsūdzēto, kas tiesā nav ieradies, informācijas nebija arī slimnīcai.