Advokāts: Drošības naudu par Māri Sprūdu iemaksāja viņa brālis

© Twitter

Izspiešanā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanai nepieciešamo drošības naudu pusmiljona eiro apmērā iemaksājis viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds, apstiprināja advokāts Jānis Rozenbergs.

Atbilstoši likumā noteiktajām prasībām Kristaps Sprūds informējis uzraugošo prokuroru, iesniedzot visus dokumentus par naudas izcelsmi, norādīja advokāts.

Kristaps Sprūds ir vienīgais šīs drošības naudas iemaksātājs.

Pats bijušais maksātnespējas administrators 16.februārī iznākot no cietuma aģentūrai LETA neatklāja, kurš iemaksājis drošības naudu.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Kristapam Sprūdam pilnībā vai daļēji pieder vairāki uzņēmumi, tostarp Sprūdu ģimenei piederošais juridisko pakalpojumu nozarē strādājošajais AS "MAX Group" 2016.gadā strādājis ar 529 525 eiro peļņu.

Būvmateriālu tirgotājs SIA "Smilšpapīrs" Kristapam Sprūdam pieder kopā ar vēl vienu personu. Šis uzņēmums 2106.gadā apgrozījis 315 750 eiro un strādājis ar 16 768 eiro peļņu. Uzkopšanas servisa uzņēmums "Gift lv" 2016.gadā strādājis ar 77 774 eiro peļņu, gaļas produktu mazumtirdzniecībā strādājošā "Būvbode" pirms diviem gadiem darbojusies ar 1 409 eiro peļņu. Tāpat viņam daļēji pieder bezalkohola dzērienu ražošanas uzņēmums "Ābolis".

Portāls "kompromat.lv" raksta, ka Sprūda drošības naudu maksājusi VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) valdes locekle Anastasija Udalova, kura ir draudzene Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim. Osinovskis patlaban ir apsūdzētā statusā un tiek tiesāts par kukuļa došanu bijušajam AS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim. Arī LTV svētdien gaidāmā raidījuma "De facto" pieteikumā minēts, ka "Osinovska līgava palīdz brīvībā iznākt maksātnespējas administratoram Sprūdam".

Komentējot šo informāciju, 1989.gadā dzimusī Udalova aģentūrai LETA norādīja, ka viņa nav veikusi drošības naudas iemaksu, tomēr ir aizdevusi naudu senam draugam. "Minētā naudas summa ir mans aizdevums senam draugam. Saskaņā ar noslēgto līgumu, kas ir konfidenciāls, naudas līdzekļi ar bankas starpniecību pārskaitīti uz līgumā norādīto kontu. Pateicoties savam un savas ģimenes finansiālajam stāvoklim, esmu materiāli nodrošināta un neatkarīga. Plašāk nekomentēšu savu privāto dzīvi. Likumā prasītā informācija noteiktā kārtībā tiks iesniegta attiecīgām iestādēm," norādīja Udalova.

Udalova nekomentēja, vai viņai ar Osinovski ir tuvas attiecības un vai senais draugs ir Kristaps Sprūds.

Udalovas deklarācija par 2016.gadu liecina, ka algā LAU viņa saņēmusi 71 528 eiro, skaidrā uzkrājusi 75 000 eiro, viņas parādsaistības veidoja 22 629 eiro, bet Udalova aizdevusi 33 000 eiro. Amatpersonas deklarācija par 2017.gadu vēl nav pieejama.

Udalova LAU valdes locekle ir no 2016.gada 26.aprīļa. Tāpat viņa darbojusies zvērināta advokāta Saulveža Vārpiņa birojā, Rīgas domē, kā arī strādājusi par LAU Iepirkumu daļas vadītāju.

Jau vēstīts, ka Sprūdam izdevās divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš 16.februārī tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē.

Nesen prokuratūra Sprūdam uzrādīja apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.

Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp, finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.

Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Valsts policija paziņojumā presei par lietas nodošanu prokuratūrai apsūdzību celšanai rakstīja, ka 2016.gadā, izmantojot "Trasta komercbankas" likvidācijas procesu savtīgās interesēs, maksātnespējas administratori pēc iepriekšējas vienošanās veica izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.

Janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt "Trasta komercbankas" kreditoru naudu.

Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.

2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.

Latvijā

Eiropas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) noteikumu labirints nonācis dilemmas priekšā. Pēc starptautisko ekspertu domām, vajadzīgas steidzamas PVN reformas. Eiropas Komisija ir saņēmusi stratēģisku dokumentu – starptautiskas ekspertu grupas ziņojumu par PVN sistēmas izmaiņām. Galvenais postulāts ir vienkāršot un apvienot nodokļu sistēmas. Tas var notikt tikai uz samazinātā PVN likmju un privilēģiju likvidēšanas rēķina, raksta Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais