Latvijā pērn par cilvēktirdzniecības upuriem kļuva 15 sievietes, trīs bērni un divi vīrieši

© Ilustratīvs attēls

Pērn Latvijā tika identificēti 20 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp viņu vidū bija trīs bērni, šodien informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības jautājumos Lāsma Stabiņa.

Kā sacīja Stabiņa, cilvēku tirdzniecības riskam visvairāk pakļautas tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, sievietes, nepilngadīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī personas ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem.

Kā liecina IeM dati, visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst sievietes. Pērn tika identificētas 15 sievietes un divas meitenes, kuras bija kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī divi vīrieši un viens zēns.

Latvijas institūciju redzeslokā visbiežāk nonāk cilvēki, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas, ekspluatīvām fiktīvām laulībām un piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Stabiņa informēja, ka pērn no seksuālas izmantošanas cieta astoņi cilvēki, fiktīvās laulībās tika ekspluatēti septiņi cilvēki, darbaspēka ekspluatācijai tika pakļauti pieci cilvēki, bet pēdējo divu gadu laikā, proti, 2016. un 2017.gadā no piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas iestāžu redzeslokā nav nonācis neviens cietušais.

Pērn lielāko daļu jeb 16 cilvēktirdzniecības upurus identificēja pakalpojumu sniedzēji - biedrība "Centrs "Marta"" un biedrība "Patvērums "Drošā māja"" -, savukārt pārējos četrus gadījumus - policija.

Kā liecina IeM apkopotā informācija, ja 2016.gadā lielākā daļa identificēto cilvēku tirdzniecības upuru tika ekspluatēti valsts iekšienē, tad šogad proporcija mainījusies. Pērn 15 no upuriem tika ekspluatēti ārvalstīs, bet pieci - Latvijā. No visiem upuriem 18 bija Latvijas valstspiederīgie, bet divi - ārvalstnieki.

Par cilvēku tirdzniecības upuri tika ekspluatēti tādās valstīs kā Nīderlande, Kipra, Apvienotā Karaliste, Vācija, Beļģija, Īrija, Tadžikistāna un Latvija.

Latvijā

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Svarīgākais