Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā līdz šim brīdim nav nonācis vairākos plašsaziņas līdzekļos pārpublicētais fotoattēls, kurā korupcijas noziegumos aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs it kā redzams medību vai makšķerēšanas braucienā Krievijā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītājam Dmitrijam Piļščikovam līdzīgu personu.
SAB direktors Jānis Maizītis šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka publiskajā telpā parādās arī neprecīza informācija. "Jā, mēs īsu brīdi pirms šīs publikācijas zinājām, ka tāda būs, bet mums nebija tās fotogrāfijas," sacīja Maizītis.
Skaidrojot, kāpēc SAB sāka pārbaudi par Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam, Maizītis atzina, ka biroja rīcībā "arī iepriekš ir bijusi dažāda informācija". "Šī publiskā informācija un vēl arī citi apstākļi bija pamats, lai uzsāktu šādu pārbaudi. Tāpat arī, protams, mums ir jāvērtē viss, kas notiek tiesībsargājošajās iestādēs - gan policijā, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā," sacīja Maizītis.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka saistībā ar Rimšēviča gadījumu publiskajā telpā un arī tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir "ļoti daudz ļoti, ļoti pretrunīgas informācijas". "Nu tad ir jātiek skaidrībā, vai šāda persona var strādāt ar valsts noslēpumu vai nē," sacīja SAB priekšnieks.
Kā ziņots, jautājums par Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča pielaidi valsts noslēpumam apspriests Saeimas Nacionālajā drošības komisijā jau pirms vairākiem gadiem Krievijā uzņemtās fotogrāfijas dēļ, pagājušajā nedēļā vēstīja TV3 raidījumā "Nekā personīga", norādot, ka toreiz nav saskatīts pamats pielaides atņemšanai.
Kā ziņots, ziņu aģentūra AP pagājušajā nedēļā publicēja rakstu, kurā "Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs apgalvoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Tāpat rakstā bija vēstīts, ka 2010.gadā Rimšēvičs devies uz Krieviju, šķiet, lai piedalītos medībās, kā varot spriest pēc AP rīcībā esošajām fotogrāfijām, kurās viņš it kā redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Krievijas Informāciju tehnoloģijas izpētes institūta vadītāju Piļščikovu. Šis institūts ir valstij piederošs militāro tehnoloģiju uzņēmums, kas pakļauts ASV sankcijām. Rakstam bija pievienota arī fotogrāfija, kas it kā uzņemta 2010.gadā.
Rimšēvičs vēlāk preses konferencē neizslēdza, ka aģentūras AP publicētā fotogrāfija, kurā viņš redzams saviesīgā atmosfērā kopā ar Piļščikovam līdzīgu personu, varētu būt falsificēta. "Manā arhīvā tādas bildes nav, es tiku informēts, ka šī foto ir montēta un falsificēta," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs gan žurnālistiem atzina, ka divas reizes ir bijis Kamčatkā makšķerēt lašus, nevis medīt. Šie braucieni varētu būt notikuši 2010. un 2012.gadā.
LETA jau ziņoja, ka SAB ir sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Rimšēviču. Pārbaudē tikšot izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.
SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.