Latvijā iepriekš pazuduši divi advokāti; sprādzienos bojāti divu advokātu īpašumi

Iepriekšējos gados Latvijā atklātībā parādījušās ziņas par divu advokātu - Gitas Teivānes un Antona Drēbnieka - pazušanu, liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs.

Teivāne tika nolaupīta 1997.gada 1.februārī, kad divi vīrieši un sieviete uzbruka advokātei viņas mājas kāpņu telpā. Viens no vīriešiem viņu žņaudza, bet sieviete pūlējās Teivānei kaut ko iešļircināt vēnā. Advokāte, saprotot, ka atbrīvoties neizdosies, notēloja, ka paģībst, taču patiesībā daļēji redzēja, kur tika vesta.

Nolaupītāji aizveda Teivāni uz kādu dzīvokli un pieslēdza ar roku dzelžiem pie radiatoriem. Kamēr uzbrucēji bija projām, advokātei izdevās atbrīvoties no rokudzelžiem, un viņa mēģināja aizbēgt pa logu, taču to pamanīja viņai pieliktais sargs, kurš viņu atkal saslēdza.

Divas dienas pēc nolaupīšanas pie viņas ieradās vīrietis, kurā advokāte atpazina savu paziņu Pāvelu Koledu - ar šo vīrieti viņa bija iepazinusies atvaļinājuma laikā Taizemē. Koleda pieprasīja, lai viņa noraksta uz svešu cilvēku vārda dažus no namīpašumiem Rīgā, kurus viņa pārvaldīja, taču Teivāne no tā attiecās.

Advokāte piekrita nolaupītāju nosacījumiem tikai pēc gandrīz divu nedēļu ilgas piespiedu atrašanās nebrīvē - viņa noformēja Koledas pieprasītos dokumentus, bet pēc tam par notikušo paziņoja policijai. 2001.gadā tiesa par vainīgiem advokātes nolaupīšanā atzina Ojāru Nūdiņu, Daigu Eglavu un Juriju Pančuku.

Savukārt Drēbnieks 2003.gada rudenī bija pazudis trīs dienas, un tolaik aģentūras LETA aptaujātie advokāti pauda neizpratni par Drēbnieka dīvaino rīcību, trīs dienas neierodoties uz tiesas sēdi un nevienu par to neinformējot. Juristi pauda bažas par Drēbnieka iespējamo pazušanu, taču pēc šī laika advokāts atradās un joprojām praktizē advokatūrā.

Pēc aģentūras LETA arhīva datiem, dažkārt fiksēta kaitējuma nodarīšana advokātu īpašumam.

1998.gada 5.decembrī uz palodzes novietots spridzeklis papostīja advokāta Andra Grūtupa biroju Rīgā, Skolas ielā, izbojājot biroja logu un desmit logus namam, kas atrodas pretī advokāta birojam. Grūtups sprādzienu tolaik novērtēja kā iebiedēšanas mēģinājumu.

Grūtups paskaidroja, ka jau iepriekš aptuveni mēnesi saņēmis gan telefoniskus, gan mutiskus draudus no vairākiem avotiem, kas ieteikuši viņam atteikties no kādu klientu aizstāvības. No šiem klientiem, pēc Grūtupa domām, cenšas nepamatoti piedzīt lielas naudas summas. Viņš nekonkretizēja draudu izteicējus. Par saņemtajiem draudiem tika informēta arī policija.

Savukārt 1999.gada maija sākumā pie advokāta Uģa Grūbes lietotās automašīnas "Lincoln Navigator" nogranda sprādziens, bojājot automašīnas riteni un balstiekārtu. Sprādzienam tika izmantots mazjaudīgs, rūpnieciski ražots spridzeklis.

Grūbe tolaik policijai skaidroja, ka neredz nevienu iemeslu, kādēļ būtu jāvēršas pret viņa rīcībā esošo automašīnu.

Latvijā

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētājai noteikta mēneša atlīdzība 9156 eiro, bet valdes locekļiem - 8324 eiro, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Svarīgākais