Jaunietes slepkavība Rēzeknē: Tiesa trīskāršo morālās kompensācijas apmēru

© pixabay.com

Apelācijas kārtībā skatāmajā krimināllietā par 1993.gadā dzimušās Viktorijas Višņakovas slepkavību Rēzeknē 2015.gada janvārī Latgales apgabaltiesa atstājusi negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētajiem piemērotajiem soda mēriem.

Savukārt daļā par morālā kompensāciju cietušajai pusei tās apmērs no 18 400 eiro palielināts līdz 48 000 eiro, kas apsūdzētajiem būs jākompensē solidāri.

Pilns spriedums minētajā lietā būs pieejams no 1.decembra.

Jau vēstīts, ka Rēzeknes tiesa trim krimināllietā apsūdzētajiem piespriedusi desmit līdz 16 gadu cietumsodus, bet ceturto apsūdzēto attaisnojusi.

1998.gadā dzimušajam Edgaram Bučeniekam piespriests desmit gadu un piecu mēnešu cietumsods ar probācijas kontroli uz trim gadiem, 1998.gadā dzimušajam Kasparam Verzem - desmit gadu cietumsods ar probācijas kontroli uz trim gadiem, bet 1990.gadā dzimušajam Ērikam Sutram - 16 gadu cietumsods ar probācijas kontroli uz trim gadiem. 1992.gadā dzimušo Aleksandru Ksenzovu tiesa atzinusi par nevainīgu un attaisnojusi.

Tāpat tiesa uzlika par pienākumu notiesātajiem solidāri kompensēt valstij radīto materiālo zaudējumu - 3600 eiro, cietušajai pusei radīto materiālo zaudējumu - 2794 eiro un morālo kompensāciju - 18 400 eiro.

Saistībā ar šo tiesas spriedumu saņemtas trīs apelācijas sūdzības un apelācijas protests. Prokurore uzskata, ka arī ceturtais lietā apsūdzētais - Ksenzovs, kurš faktiski bija apsūdzēts slepkavības organizēšanā, bet kuru tiesa atzina par nevainīgu un attaisnoja, tomēr būtu saucams pie atbildības.

Prokurore visiem apsūdzētajiem bija pieprasījusi cietumsodus no deviņiem līdz 14 ar pusi gadiem ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas. Tāpat no apsūdzētajiem bija pieprasīts piedzīt valstij radīto zaudējumu - 3600 eiro, cietušajiem radīto zaudējumu - 2794 eiro un morālo kompensāciju par labu bojāgājušās jaunietes vecākiem - 50 000 eiro.

Trim apsūdzētajiem apsūdzība šajā lietā uzrādīta pēc Krimināllikuma 117.panta 9. un 10.punkta - par slepkavību, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā un to izdarījusi personu grupa -, bet ceturtajam - pēc Krimināllikuma 20.panta 2. un 3.daļas par līdzdalību - nozieguma organizēšanu un uzkūdīšanu.

Jau ziņots, ka 2015.gada 9.janvāra pēcpusdienā Rēzeknes policijas iecirknī tika saņemts iesniegums par Višņakovaspazušanu, kura iepriekšējā dienā Rēzeknē izbraukusi no savas darbavietas ar automašīnu "Audi", bet mājās nav atgriezusies. Policisti nekavējoties izsludināja jauno sievieti meklēšanā un centās noskaidrot viņas atrašanās vietu. Bija zināms, ka pazušanas dienā sieviete plānojusi tikties ar kādu paziņu.

Pāris stundu laikā kriminālpolicijas darbinieki aizturēja trīs jauniešus aizdomās par saistību ar meklējamās personas pazušanu un ieguva informāciju, ka aizturētie iepriekš rūpīgi izplānojuši jaunās sievietes slepkavību. Izmeklētāji arī noskaidroja vietu, kur noslēptas mirstīgās atliekas. Sākotnējā informācija liecināja, ka jauniete nogalināta ar stieni.

Policija atklāja, ka varmākas mirušās sievietes galvu ietinuši audumā, bet virsū ķermenim uzmetuši vecas drēbes un sievieti paslēpuši neapdzīvotā vasarnīcā.

Viens no nepilngadīgajiem pusaudžiem, kurš tiek turēts aizdomās par sievietes noslepkavošanu, jau iepriekš bijis iesaistīts kriminālprocesos par mantiskiem noziegumiem.

Tāpat viņš bija aizturēts par vairāku laupīšanu izdarīšanu, taču Rēzeknes izmeklēšanas tiesnesis jaunietim kā drošības līdzekli nepiemēroja apcietinājumu.

Izmeklēšanas laikā kriminālpolicijas darbinieki atklājuši, ka policistu un iespējamā slepkavas ceļi krustojušies jau nozieguma izdarīšanas naktī. Proti, policijas patruļa uz autoceļa apturējusi upurim nolaupīto automašīnu "Audi", taču, konstatējot, ka pie stūres sēž viņu kolēģa Valērija Bučenieka nepilngadīgais dēls, nenoformēja protokolu par braukšanu bez tiesībām un nepārbaudīja, kas ir automašīnas īpašnieks. Tā vietā policisti paši nogādāja automašīnu jaunieša īrētajā dzīvesvietā, bet automašīnas atslēgas atdeva savam kolēģim.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais