Sieviete pārliecināta - uzņēmums "aptinis ap pirkstu" un izkrāpis naudu

© EPA/ SCANPIX

Vientuļa sieviete, kura pēkšņi mantojumā saņēmusi mežu no nelaiķa tēva, uzticējusi meža apsaimniekošanu kooperatīvam “L.V. Mežs”, jo pašai meža lietas ir svešas. Tagad kundze vaino kooperatīvu un tā valdes priekšsēdētāju Modri Kalvānu ļaunprātīgā labuma gūšanā, izmantojot to, ka sieviete no meža lietām saprot maz, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Uzņēmums apņēmies cirst, tīrīt mežu, kokmateriālus realizēt un no realizētā samaksāt meža īpašniecei. Tika parakstīta vienošanās par sadarbību, un Daigas īpašumā ienāca strādnieki, lai veiktu pirmos darbus.

"Pēc darbu veikšanas saņēmu rēķinu, kurā parādās, ka septiņus procentus no realizētā ietur kooperatīvs. Es par to nebiju informēta. Arī dokumentā [sākotnēji noslēgtajā sadarbības līgumā] tas neparādās. No 25 tūkstošiem eiro, kas tika samaksāti pēc realizācijas, saņēmu tikai 11 tūkstošus eiro," raidījumsm skaidro Daiga. Meža īpašniece aplēsusi, ka, pat ieturot septiņus procentus no summas un nomaksājot nodokļus, viņai bija jāsaņem vairāk nekā 11 tūkstoši eiro.

Meža konsultāciju pakalpojumu centra direktors Raimonds Bērmanis norāda, ka samaksas nosacījumiem jābūt skaidriem sākumā. Ja nav izpratnes, kāda vērtība nonākusi īpašumā, R. Bērmanis iesaka - pirms jebkādu darbu veikšanas jāapzina mežs, lai nerastos domstarpības.

Kooperatīva “L.V. Mežs” valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns apgalvo, ka par visu norēķinājies: “Viena lieta ir kopējais apgrozījums. No tā tiek atņemtas izstrādes izmaksas, nodoklis. Pārējais paliek īpašniekam.” Komentējot meža īpašnieces pārmetumus par to, ka netika informēta par septiņu procentu ieturēšanu, M. Kalvāns teic, ka “statūtos ir rakstīts, ka par pakalpojumiem kooperatīvs savai attīstībai var ieturēt līdz 10 procentiem. Tas, cik tiek ieturēts konkrētajā vietā, atkarīgs no darbiem, kādi ieguldīti.”

“Kokus izcirta, savāca, bet gadu man nemaksāja. Saprotu, ka kokus nerealizē ik pēc piecām minūtēm, bet nu ne jau gada laikā. Man un manam pārvaldniekam viņš [kooperatīva valdes priekšsēdētājs Modris Kalvāns] necēla klausuli, kad zvanījām. Es sapratu, ka tā ir apzināta krāpniecība,” sūkstās Daiga.

Avots

Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais