Krimināllietā par 2008.gada vasarā Rīgas centrā notikušo ceļu satiksmes negadījumu, kurā cieta toreizējais Ministru prezidents, tagadējais Eiropas Savienības Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC), abi apsūdzētie cer panākt izlīgumu ar cietušajiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis, iespējamais izlīgums starp cietušajiem un apsūdzētajiem šodien bijis par iemeslu lietas izskatīšanas atlikšanai līdz 13.oktobrim plkst.10.30.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, apsūdzētajam premjera dienesta automašīnas šoferim Aigaram Čaunānam jau ir panākta vienošanās par izlīgumu ar diviem no trim cietušajiem.
Izlīgumu ar cietušajiem vēlas panākt arī maršruta mikroautobusa šoferis Dzintars Sproģis, tāpēc viņa advokāts lietas izskatīšanu šodien lūdza atlikt.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu persona, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, pēc izlīgšanas ar cietušo vai viņa pārstāvi var tikt atbrīvota no kriminālatbildības.
Kā ziņots, tiesa šodien nolēma, ka Godmaņa avārijas krimināllieta tiks izskatīta aiz slēgtām durvīm, lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību saistībā ar valsts augstāko amatpersonu apsargāšanu. To bija lūgusi Drošības policija (DP), un neviens no tiesas zālē esošajiem procesa dalībniekiem pret šī lūguma apmierināšanu neiebilda.
Kā novēroja aģentūra LETA, uz iztiesāšanu šodien bija ieradušies gandrīz visi procesa dalībnieki. Godmanis gan pats nebija atnācis, taču viņa intereses tiesā pārstāv advokāte Guna Varslavāne.
Kā ziņots, iepriekš lietas izskatīšanu pēc būtības tiesā bija plānots sākt jau 2009.gada 2.decembrī, taču todien uz tiesu neieradās aizstāve vienam no apsūdzētajiem, bez tam neatnāca arī cietušie un liecinieki, tādēļ sēde tika atlikta, aģentūrai LETA pastāstīja Sadauskis.
Apsūdzības šajā lietā uzrādītas abu avārijā iesaistīto automašīnu šoferiem - gan maršruta mikroautobusa vadītājam Sproģim, gan premjera dienesta spēkrata stūresvīram Čaunānam, liecina tiesu informatīvajā sistēmā pieejamā informācija.
Viņi apsūdzēti pēc Krimināllikuma 260.panta 2.daļas - par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums, aģentūru LETA iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks.
Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Rīgas Autotransporta prokuratūra Centra rajona tiesai lietu nodeva jau pērn februārī, taču drīz pēc tam tiesnesis Andis Celms pieņēma lēmumu nosūtīt lietu amatā augstākam prokuroram trūkumu novēršanai, liecina Latvijas tiesu portālā pieejamā informācija.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, par cietušajiem šajā lietā atzīts Godmanis un viņa toreizējais biroja vadītājs, tagadējais Rīgas pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs.
Bijušais premjera un pašreizējais partijas LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Godmanis saistībā ar šo lietu ir veicis visas nepieciešamās procesuālās darbības, ko lūguši izmeklēšanas iestāžu darbinieki.
Aicināts komentēt Godmaņa automašīnas vadītāja Čaunāna profesionālo pieredzi, Vaikulis atzina, ka "viņa [Ministru prezidenta] drošības nodrošinātājus neizvēlas premjers vai iekšlietu ministrs, bet tas ir attiecīgās drošības iestādes kompetencē, līdz ar to nekad nav bijis pamats apšaubīt šo cilvēku profesionalitāti". "Faktiski viņi nav šoferi, viņi ir miesassargi," piebilda Vaikulis, norādot, ka arī pēc šī negadījuma Godmanis uzticējies DP lēmumiem par to, ka ir jāpalielina par premjera drošību atbildīgajā brigādē to cilvēku skaits, kas atbild par ceļu satiksmi.
Tagadējā galvaspilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis aģentūrai LETA sacīja, ka Radzevičs par avārijas krimināllietu sīkākus komentārus nevēloties sniegt.
LETA jau ziņoja, ka Godmanis 2008.gada 18.jūnijā avārijā Rīgas centrā guva galvas traumu - deniņu kaula plīsumu un galvas smadzeņu satricinājumu.
Pēc avārijas no aculieciniekiem tika saņemtas pretrunīgas ziņas par to, vai premjera auto negadījuma brīdī bija ieslēgtas bākugunis un skaņas signāls, taču dienesta pārbaudē secināts, ka šīs ierīces esot bijušas ieslēgtas. Pēc negadījuma tomēr tika mainīta premjera konvojēšanas kārtība, un pirms Ministru prezidenta auto tagad brauc trafareta policijas automašīna ar ieslēgtu skaņas un gaismas signālu.
Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Vasks aģentūrai LETA pastāstīja, ka abi apsūdzētie sadarbojušies ar prokuroru, līdz ar to nav bijusi nepieciešamība viņiem piemērot kādu drošības līdzekli. Apsūdzības viņiem tika uzrādītas 2008.gada decembrī.
Pirms tam tika veiktas vairākas ekspertīzes, tostarp autotehniskā ekspertīze.
Kā LETA jau ziņoja, 2008.gada jūlija vidū pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) Galvenā inspekcijas veiktas dienesta pārbaudes par šo negadījumu tika nolemts, ka DP amatpersonas, kas apsargāja Godmani dienā, kad premjera auto iekļuva ceļu satiksmes negadījumā, nav tiesiska pamata saukt pie disciplinārās atbildības.
Pārbaudē tika konstatēts, ka miesassargi, pavadot premjeru un eskortējot viņa transportlīdzekli no Ministru kabineta ēkas uz Rīgas pili, dienesta pienākumus pildījuši atbilstoši amata aprakstiem, kā arī ievērojot normatīvos aktus, kas regulē aizsargājamo amatpersonu fiziskās neaizskaramības nodrošināšanu un pavadīšanu.
Dienesta pārbaudē konstatēts, ka premjeru pavadījušai automašīnai "Toyota Land Cruiser" un premjera auto "Audi A8L" bija operatīvā transportlīdzekļa statuss un abi spēkrati bija aprīkoti ar bākugunīm, speciālo skaņas signālu, kā arī ar speciālām ierīcēm, kas fiksē laiku, kad transportlīdzeklis tiek izmantots ar iedegtu bākuguni, ieslēgtu skaņas signālu, un kāds bijis tā braukšanas ātrums.
Ierīču izdrukas liecinot, ka 2008.gada 18.jūlijā Tērbatas, Merķeļa ielas, Brīvības un Kalpaka bulvāra krustojuma šķērsošanas brīdī abām automašīnām esot bijušas ieslēgtas bākugunis un speciālie skaņas signāli. Tāpat ierīces fiksējušas, ka abu transportlīdzekļu maksimālais ātrums krustojuma šķērsošanas brīdī bijis 24 kilometri stundā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības, taču tiem jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Līdz ar to abu premjera eskorta automašīnu šoferiem, ieslēdzot bākugunis un skaņas signālu, bija tiesības neievērot ceļu satiksmes noteikumu prasības.
Dienesta pārbaudes gaitā netika vērtēta premjera automašīnas vadītāja iespējamā atbildība par avārijas izraisīšanu, jo šis jautājums tiks izskatīts krimināllietas ietvaros. Tiesai būs jāizvērtē automašīnas vadītāja rīcība un jānoskaidro, vai viņš izdarīja visu iespējamo, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība.
Pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, DP priekšniekam Jānim Reinikam tika uzdots, izanalizējot notikušā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un cēloņus, veikt pasākumus, lai pilnveidotu valsts augstākās amatpersonas apsargājošo drošībnieku profesionālo apmācību.
Tāpat DP kopīgi ar Valsts policiju tika uzdots veikt pasākumus, lai nodrošinātu premjera transportlīdzekļa eskortu ar otru pavadošo transportlīdzekli, un sadarbībā ar IeM sakārtot normatīvo regulējumu Ministru prezidenta pavadīšanas jomā.