Rosina par sīkām zādzībām piemērot administratīvo sodu

Valsts kontrole (VK) rosina par sīka apmēram noziegumiem piemērot administratīvu sodu, nevis kriminālsodu.

VK nesen pabeigusi revīziju par pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts policijā. Tās vērtējumā normatīvā regulējuma maiņa, nosakot, ka par sīka apmēra noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, zādzību no tirdzniecības vietām ir piemērojams administratīvais sods, nevis kriminālsods, dotu iespēju ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, bet pārkāpumu izdarījusī persona tiktu ātri un efektīvi sodīta administratīvā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, VK uzskata, ka Latvijā būtu jāatjauno diskusija par šādu pārkāpumu dekriminalizāciju. Par nepieciešamību atkārtoti vērtēt iespējas veikt izmaiņas normatīvajos aktos VK vērsusies Ministru kabinetā, šodien žurnālistiem paziņoja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs žurnālistiem norādīja, ka šādu noziegumu dekriminalizācija ir atbalstāms priekšlikums. Iekšlietu ministrija jau divas reizes šādu priekšlikumu virzījusi, taču atbalsts netika gūts. "Esam gatavi piedalīties šī projekta izvērtēšanā, lai tiktu noteikts minimālā zaudējuma apmērs, no kura tiek iedarbināts kriminālsods," uzsvēra Trofimovs.

Šī gada sākumā prokuratūras gada pārskata sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka Latvijā zādzības un piesavināšanās nelielā apmērā veido aptuveni 24% no kopējā nozieguma skaita, un mūsu valstī minimālā kaitējuma robeža šādiem noziegumiem faktiski nav noteikta. Viņš toreiz uzsvēra, ka šādu noziegumu izmeklēšana prasa lielus Valsts policijas un prokuratūras resursus.

Kalnmeiers toreiz pauda uzskata, ka šo jautājumu ir nepieciešams risināt, un tā ir politiskā izšķiršanās, tomēr bez kontroles šādus zagļus arī nedrīkst atstāt, jo ir profesionāli zagļi, kas šāda apmēra zādzības veic divas līdz trīs reizes dienā.

RIA Novosti/ SCANPIX

Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pērn intervijā aģentūrai LETA teica, ka agri vai vēlu Latvijā tiks noteikta minimālā kaitējuma robeža, pēc kuras par, piemēram, zādzību ir jāsāk kriminālprocess. Viņš gan nenoliedza, ka sabiedrībā valda dažāda izpratne par šo jautājumu, proti, Latvijā dzīves līmenis ir tāds, ka faktiski pieci eiro kādam ir nozīmīgi, bet citam "tā ir smieklu nauda", tāpēc kaitējuma apmēra noteikšana būs politiķu izšķiršanās jautājums.

Lai arī priekšlikums par neliela apmēra noziegumu administratīvu sodīšanu atbalstu nav guvis, atbildīgās ministrijas valdībā iesniegušas Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas būtiski vienkāršotu kriminālprocesu izmeklēšanu un paātrinātu soda piemērošanu noziedzniekiem. Valdība grozījumus atbalstīja šogad augustā, taču tie vēl būs jāpieņem Saeimai.

To, ka nepieciešama kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošana, lai samazinātu birokrātiju un ietaupītu laiku izmeklēšanai ar uzskatāmu piemēru šodien demonstrēja Ķuzis. Ja Vācijā par sīku zādzību no veikala nepieciešamas aizpildīt pāris lapas dokumentu, tad Latvijā lietas materiāli jau veido pabiezu mapi. Latvijā tieši neliela apmēra zādzības sastāda kopējo Valsts policijas izmeklējamo noziegumu skaitu.