Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" ir gatava sniegt palīdzību cilvēktirdzniecības apstākļos nodarbinātajiem latviešiem, ja viņi nokļūs atpakaļ Latvijā.
Viņa norādīja, ka "Patvērums "Drošā māja"" sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus identificētām cilvēku tirdzniecībā cietušām personām. Klientiem tiek nodrošināts sociālās rehabilitācijas pakalpojums līdz 180 dienām, kura laikā klientiem tiek sniegtas individuālas jurista, sociālā darbinieka, psihologa un nepieciešamības gadījumā arī citu speciālistu konsultācijas.
Tāpat cilvēku tirdzniecībā cietušajiem tiem apmaksāta nokļūšana līdz pakalpojuma sniegšanas vietai, sniegta palīdzība juridisko dokumentu noformēšanā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa laikā, kā arī, ja nepieciešams, personas pārstāvība tiesā, turklāt nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta iespēja saņemt pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, medikamentus, apģērbu, apavus un citas. Vienlaikus cietušajiem tiek nodrošināta iespēja iesaistīties izglītības programmās, kā arī citi pakalpojumi, kas nepieciešami konkrētajā situācijā.
Miruškina skaidroja, ka pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kursa pabeigšanas biedrība nodrošina atbalstu saistībā ar sākto kriminālprocesu, proti, psihosociālu palīdzību, tostarp individuālas jurista, sociālā darbinieka un psihologa konsultācijas, tulka pakalpojumus, palīdzību juridisko dokumentu noformēšanā, nepieciešamības gadījumā personas pārstāvību tiesā, kā arī tiek piedāvātas piecas vienas stundas konsultācijas divu gadu laikā pēc sociālo pakalpojumu kursa pabeigšanas pie izvēlētā speciālista.
Pēc Miruškinas paustā, mūsdienu paverdzināšanā visizplatītākās ir situācijas, kad personas nonāk mākslīgi radītu parādu verdzībā, vai darbiniekiem tiek radītas situācijas, kad nav iespējams atteikties veikt noteiktu darbu. "Piemēram, vervētājs personai apmaksā nokļūšanu ārzemēs, izmitina, piegādā pārtiku, atrod darbu un tā tālāk, jo īpaši izrāda rūpes par personu darba uzsākšanas sākumposmā. Par visu iepriekš minēto vervētājs vēlāk no personas pieprasa atgriezt samaksu, pat tiek uzrēķināti "soda" procenti. Ja persona nespēj norēķināties, tā kļūst par parādnieku, un tai ir jāstrādā tik ilgi, kamēr tā saucamais "parāds" tiek atlīdzināts," pastāstīja biedrības pārstāve.
Viņa norādīja, ka, piekrītot vilinošam darba piedāvājumam, cilvēks sevi pakļauj riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuri. Šī iemesla dēļ pirms došanās uz ārzemēm, kā arī tepat Latvijā svarīgi iegūt maksimāli daudz informācijas par nākamo darba devēju, amatu, darba algu, proti, darba līguma nosacījumiem, ārzemnieku nodarbinātības nosacījumiem darbam konkrētajā valstī, kā arī, kur krīzes situācijā vērsties pēc palīdzības.
Biedrība "Patvērums "Drošā māja"" nodrošina arī diennakts Uzticības tālruni cilvēktirdzniecības mazināšanai +371 28612120. "Zvanot uz šo tālruni, ikviens var saņemt informāciju par nepieciešamo rīcību konkrētajā situācijā un izmantot to kā vienu no resursiem, ja ir nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumos Latvijā vai ārvalstīs," piebilda Miruškina.
Arī Latvijas vēstniecība Lielbritānijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka nepieciešamības gadījumā ir gatava sniegt palīdzību cilvēktirdzniecības apstākļos nodarbinātajiem latviešiem.
Kā ziņots, Lielbritānijā aizdomās par savu tautiešu nodarbināšanu cilvēktirdzniecības apstākļos aizturēti seši Latvijas valstspiederīgie.
Kopš šī gada sākuma Latvijas un Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes apmainījās ar operatīvo informāciju par iespējamu cilvēku ekspluatāciju darba nolūkos Lielbritānijā. Turpmākas sadarbības rezultātā Lielbritānijā tika aizturēti seši Latvijas valstspiederīgie - trīs sievietes un trīs vīrieši. Tāpat vairākās adresēs tika atbrīvoti desmit Latvijas valstspiederīgie - deviņi vīrieši un viena sieviete, kuriem bija sociāla rakstura problēmas - atkarības, parādi un bezpajumtnieku dzīvesveids, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts.
Ņemot vērā, ka turpinās izmeklēšana, Lubarts pagaidām nekomentēja, kādi darbi cietušajiem bija jāveic. "Vairāk zināms, ka tā bija darba ekspluatācija, viņiem bija algu kartes atņemtas un izveidoti mākslīgi apstākļi, lai iekļūtu parādu jūgā no ekspluatatoru puses. Tāpat viņiem bija problēmas aizbraukt no Lielbritānijas. Cietušajiem nebija iztikas līdzekļu un valodas zināšanu," skaidroja Lubarts.
Lielbritānijas policija aizturēšanu veikusi Dārbi pilsētā, Anglijas Īstmidlendsas reģionā.