No valsts piedzen milzīgu kompensāciju par nepamatotu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.augusta spriedumu civillietā par ciešanām, kas saistītas ar nepamatotu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā un nepamatotu rīcībspējas atņemšanu no Latvijas Valsts piedzīta morālā kaitējuma kompensācija 90 000 eiro apmērā.

Kompensācija piedzīta par labu Mārtiņam Raudevam, kurš 2004.gadā gandrīz uz pusgadu tika piespiedu kārtā ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Tāpat 2006.gadā ar tiesas spriedumu viņam tika atņemta rīcībspēja.

Kā norāda M.Raudeva pārstāve zvērināta advokāta palīdze Laura Skrīvere-Zvejsalniece, šī ir viena no pirmajām lietām Latvijā, kad tiesa piedzen kompensāciju par nepamatotu ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā un rīcībspējas atņemšanu.

2000.gada 10.decembrī pret M.Raudevu tika uzsākts kriminālprocess par Augstākās tiesas tiesneša goda aizskaršanu. M.Raudevs bija rakstījis vairākus iesniegumus policijai, prokuratūrai un citām valsts iestādēm, kuros izteicis savu viedokli par tiesnešu darbību viņa civillietā, t.sk. norādot, ka viņa ieskatā tiesa ir korumpēta.

Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

2001.gada oktobrī ar tiesas lēmumu, M.Raudevs piespiedu kārtā tika ievietots Rīgas psihoneiroloģiskajā slimnīcā stacionārās tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanai. 2002.gada septembrī tiesa atzina, ka M.Raudevs izdarījis Krimināllikuma 271.pantā paredzēto noziegumu (valsts amatpersonas goda un cieņas aizskaršana) un nolēma viņu ievietot ārstēšanai specializētā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.

Pirms lēmuma izpildes, 2003.gada 29.oktobrī Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2003-05-01, atzīstot Krimināllikuma 271.pantu par neatbilstošu Satversmei. Neskatoties uz to, ka šī Krimināllikuma norma vairs nebija spēkā, lēmuma izpilde tika uzsākta un M.Raudevs 2004.gada jūlijā piespiedu kārtā tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi (BOVAS “Psihiatrijas centrs). M.Raudevs ar lūgumiem par nekavējošu atbrīvošanu no psihiatriskās slimnīcas bija vērsies gan tiesā, gan prokuratūrā, tomēr tās uz iesniegumiem nereaģēja. Kopumā psihiatriskajā slimnīcā M.Raudevs pavadīja vairāk kā piecus mēnešus.

Bez tam pēc prokuratūras pieteikuma 2006.gada maijā ar tiesas lēmumu M.Raudevam tika pilnībā atņemta rīcībspēja. Prokuratūra bija vērsusies ar pieteikumu tiesā, jo M.Raudevs bija turpinājis rakstīt iesniegumus par tiesas un prokuratūras darbu, paužot visai radikālu viedokli par korupciju šajās iestādēs. Rīcībspēja tika atjaunota vienīgi 2010.gada jūnijā, kad tiesa atzina iepriekšējo tiesas lēmumu par rīcībspējas atņemšanu par nepamatotu un atcēla pilnībā.

Jau 2014.gada 17.martā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kura izskatīja M.Raudeva pieteikumu, atzina, ka noticis viņa Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantā paredzēto tiesību uz brīvību pārkāpums, piešķirot morālā kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā.

M.Raudevs bija cēlis prasību arī Latvijas tiesā, lūdzot piedzīt kompensāciju no Prokuratūras, Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas 18 miljonu eiro apmērā. Tiesa prasību apmierināja daļēji, piedzenot no valsts 90’000,- eiro.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pasludināšanas brīža.