VID rosina sākt kriminālvajāšanu pret sešiem "naudas atmazgātājiem"

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) 15.aprīlī Valmieras rajona prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas valstij radījusi 2,43 miljonu latu zaudējumus.

Kā aģentūra LETA uzzināja VID Komunikācijas daļā, minētais grupējums laika posmā no 2007.gada janvāra līdz 2009.gada februārim veidojis noziedzīgu shēmu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un legalizētu šādā noziedzīgā veidā iegūtos finanšu līdzekļus.

Kriminālvajāšanu pret minētajām personām rosināts sākt kriminālprocesā, kas ticis izmeklēts kopš šā gada janvāra. Šis kriminālprocess izdalīts no kādas citas lietas, kura uzsākta saistībā ar FPP 2009.gada februārī pārtraukto noziedzīgā grupējuma darbību. Kopumā no minētās lietas izdalīti trīs kriminālprocesi, no kuriem divi - par divu reāli strādājošu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju - jau nodoti tiesai un atrodas iztiesāšanas stadijā.

Kā ziņots, VID sadarbībā ar Igaunijas Nodokļu un muitas dienesta kolēģiem 2009.gada 19.februārī īstenoja pasākumu kopumu un apturēja noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojās ar "naudas atmazgāšanu" lielā apmērā. 2008.gada laikā šī grupējuma legalizēto līdzekļu apjoms sasniedza vairāk nekā trīs miljonus latu, nodarot valsts budžetam gandrīz pusmiljona latu zaudējumus.

Kriminālvajāšanai nosūtītā procesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 1980.gadā dzimusi sieviete kā noziedzīgā grupējuma organizatore iesaistījusi citas personas, lai nodarbotos ar fiktīvas uzņēmējdarbības organizēšanu, proti, lai legalizētu naudas līdzekļus reāli strādājošiem uzņēmumiem. Šiem nolūkiem tika izveidoti starpnieku uzņēmumi, kuri faktiski nekādu saimniecisko darbību neveica, tikai formāli noformēja darījumus, lai būtu pamatojums saņemt samaksu par it kā sniegtajiem pakalpojumiem uz viņu kontiem. Vēlāk šie naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz Igaunijā reģistrētu uzņēmumu norēķinu kontiem, kur tika veikta minēto līdzekļu valūtas konvertācijas no latiem uz eiro.

Tālāk grupējuma dalībnieki no Igaunijā reģistrēto uzņēmumu amatpersonām konvertētos līdzekļus saņēma skaidrā naudā, ko nogādāja atpakaļ Latvijā. Savukārt Latvijā grupējuma dalībnieki skaidro naudu nodeva atpakaļ "naudas atmazgāšanas" shēmas klientiem - reāli strādājošajiem uzņēmumiem. Īstenojot noziedzīgās darbības, tika samazināts reāli strādājošu uzņēmumu maksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmērs, un šādā veidā reāli strādājošo uzņēmumu rīcībā nonāca brīvie naudas līdzekļi, kuri galvenokārt tika izmantoti "aplokšņu algu" izmaksai vai arī uzņēmumu amatpersonu privātām vajadzībām.

Kā noskaidrojis VID, grupējums par sniegtajiem "naudas atmazgāšanas" pakalpojumiem ieturējis atlīdzību 6% līdz 10% apmērā no darījumu vērtības.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka noziedzīgā grupējuma pakalpojumus izmantoja 99 reāli strādājoši uzņēmumi, kuru galvenie saimnieciskās darbības virzieni ir celtniecība, metāllūžņu tirdzniecība un transporta pakalpojumi.

Kopumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā par aizdomās turētajām personām atzīti seši cilvēki, par kuru noziedzīgajām darbībām VID FPP ierosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu. Trijām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots aizliegums izbraukt no valsts, un divām no šīm personām noteikts arī papildu drošības līdzeklis - aizliegums tuvoties noteiktām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā arestēti naudas līdzekļi trīs uzņēmumu piederošajos norēķinu kontos 108 467 latu apmērā. Kriminālprocesā arestēti arī divi nekustamie īpašumi Cēsīs un Kocēnu novadā, kā arī kādai personai piederošas kapitāldaļas trijos uzņēmumos.

VID uzskata, ka, veicot pirmstiesas izmeklēšanu, noskaidroti noziedzīgās shēmas organizatori un tajā iesaistītās personas.

Ņemot vērā minēto, FPP ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu pret sešām no noziedzīgā shēmā iesaistītajām personām pēc Krimināllikuma 218.panta 3.daļas un 195.panta 3.daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, organizētā grupā.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais