Pazudinātais bērns. Mazā Ivana nāve šokē Latviju

SKUMST PAR NEIZDZĪVOTU DZĪVI. Pie Ivana Berladina mājas krājas ziedi, piemiņas lietas – liepājnieki (un ne tikai viņi) skumst un varbūt jūtas arī mazliet vainīgi par pāragri aizgājušo zēnu © Foto: Egons ZĪVERTS, Kurzemes Vārds

Desmit dienas bez rezultātiem tika meklēts mazais liepājnieks Ivans Berladins. 11. jūlija vakarā viņu atrada mirušu mežā Grobiņas apkaimē Dubeņos. Notikušais liek uzdot neskaitāmus jautājumus, bet pāri visam vienu – kāpēc tā notika? Kā mazs bērns gaišā dienas laikā vietā, kur ir tik daudz cilvēku, varēja viens pats klīst pa ielām, braukt ar autobusu un galu galā pazust?

Ilgā meklēšana

Īsa notikušā versija ir šāda: Valsts policija (VP) iesniegumu par zēna pazušanu saņēma 2. jūlija pēcpusdienā, tad arī plašsaziņas līdzekļi saņēma piecgadīgā Ivana fotogrāfiju un informāciju par to, ka 1. jūlijā no rīta Liepājā, Pāvilostas ielā, viņš izgājis no mājām un tā arī nav atgriezies. Vēlāk tika lūgti palīgā iedzīvotāji - izdrukāt foto un izvietot pieturvietās, uz māju durvīm un citās publiskās vietās. Ar katru aizvadīto dienu pieauga meklētāju pulks gan no Valsts policijas, bruņotajiem spēkiem, bezvēsts.lv piesaistītajiem palīgiem. Bija arī vienkārši brīvprātīgie, kas paši mēģināja atrast zēnu. Tika izmantots helikopters, laivas, ūdenslīdēji. Un meklēts zēns visā Liepājā - katrā sētā, māju pagrabos un bēniņos. Tomēr rezultātu nebija. Arī publiskajā telpā cirkulēja dažādas baumas: gan tas, ka zēns nolaupīts un nav vairs Latvijā, nogalināts un aprakts, klaiņo, mitinās pie kādas radinieces utt. Tika caurlūkots videonovērošanas kameru safilmētais, un gluži nejauši ievērots fragments, kurā redzama Ivana sandale, kas lika saprast, ka netiek meklēts īstā virzienā. Zēns, izrādās, apmaldījies un iekāpis autobusā, kas ved uz Grobiņu. Izkāpis Dubeņos. To, ka viņa vadītajā autobusā varētu būt braucis Ivans, apliecinājis arī šoferis, kurš redzējis zēnu iekāpjam, taču, tā kā līdz ar viņu iekāpuši vairāki pieaugušie, nodomājis, ka ir līdzi kādam no tiem. Izkāpjot no autobusa nepazīstamā vietā, zēns acīmredzot izvēlējies doties meža virzienā, kur arī briksnājā tika atrasts miris - kad no viņa pazušanas bija pagājušas jau 11 dienas.

Ekrānšāviņš no avīzes

Gaida ekspertīzes rezultātus

Valsts policija (VP) ir vārdos skopa. VP Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova norāda, ka patlaban nesniedzot nekādu informāciju, atsakot intervijas. Notiekot izmeklēšana, un, kā jau šādos pazušanas gadījumos, ierosināts arī kriminālprocess. Varot pateikt vienīgi to, ka notiks ekspertīze, lai noteiktu nāves iemeslus, cēloni, laiku. Jautājumu, vai var būt tā, ka Ivans miris jau 2. jūlijā, komentēt nevarot. Liela nozīme zēna atrašanā bijusi tehnoloģijām, proti, videoierakstu caurlūkošana ļāva noteikt īsto meklējamo vietu. Apjoms gan bijis milzīgs: teju 250 gigabaitu. Kad varētu būt gaidāmi ekspertīzes rezultāti, pateikt nevarot.

Nelabvēlīgie apstākļi

Bezvēsts.lv darbiniece Svetlana Gintere, analizējot notikušo, atzīst, ka vienmēr var izdarīt citādi un labāk. Pirmām kārtām, tika paziņots par vēlu, un tā nopietni meklēts sākts ar nokavēšanos. Taču darīts tika daudz: gan brīvprātīgie, gan policisti, gan zemessargi pārķemmēja milzīgu teritoriju, tika pārbaudīta katra versija, izskatīti videoieraksti. Varbūt vajadzēja izskatīt tos, kas rāda pieturvietas, uzreiz, jo tad ātrāk būtu tikuši uz īstajām pēdām. Diemžēl bija daudz tādu lietu, kas traucēja procesā: arī tas, ka zēns bija tērpies tumšā apģērbā un nebija atklātā vietā, līdz ar to viņu nevarēja redzēt no helikoptera. Viņa atgādina, ka tad, kad pirms gada bija pazudis mazais Hugo, meklētāji viņu pamanīja grāvī tieši košo bikšu dēļ. Arī laiks nebija Ivana pusē: tas bija vēss un lietains - cik tur vajag, lai tāds mazs bērns slapjās drēbēs atdzistu un nosaltu. Taču patiesībā var tikai minēt, kas notika, kad viņš izkāpa Dubeņos: vai uzreiz gāja uz mežu vai uzkavējās pieturas tuvumā, vai kādu satika? Ne pārāk labi darbojās arī brīvprātīgie - dažkārt viņi vairāk traucēja nekā palīdzēja, jo neklausīja speciālistu padomiem, bet rīkojās tā, kā paši uzskatīja par pareizu. Varot tikai pabrīnīties par daļas pieaugušo vieglprātību. Noticis tā, ka teju pazudis desmitgadīgs tikai spāniski runājošs zēns, kuru pieaugušie bija paņēmuši līdzi. Mīnuss esot arī tas, ka Liepājā nav šīs organizācijas filiāles, ir tikai viena kontaktpersona, tā ka ir problēmas uzreiz savākt labi sagatavotus meklētājus. Arī brīvprātīgo sarunas audiotiešraidē bijušas vienīgi galvas jaukšana. Labi, ka VP beidzot izlēmusi to atslēgt.

AIZLŪGUMS UN SVECĪTES IVANAM. Vakar Karostas Sv. Nikolaja jūras katedrālē tika aizlūgts par Ivanu - visas dienas garumā ikviens, kurš vēlējās, varēja ieiet dievnamā, pieminēt puisīti un nolikt baznīcā sveci / Foto: Egons ZĪVERTS, Kurzemes vārds

Noteiks ģimenes vainu

S. Gintere pie kavējošiem faktoriem nosauc arī to, ka zēns «nebija neklaiņojošs» - katrā ziņā tā nebija pirmā reize, kad viņš viens pats staigāja apkārt vai brauca ar sabiedrisko transportu. Tāpēc cerēts, ka bērns mājās atgriezīsies pats. Runājot par ģimeni - to gluži par labvēlīgu nevarot nodēvēt. Veselu dienu nelikties ne zinis, kur palicis puika, neliecina par atbildīgumu. No sarunas ar Ivana māti bezvēsts.lv darbinieki sapratuši, ka dēls dzīvo divās mājās - lielākoties pie vecāsmammas, bet ik pa laikam arī pie mammas. Šajā reizē viņas domājušas, ka zēns ir otrajās mājās, tāpēc trauksmi necēlušas jau 1. jūlijā. Taču S. Gintere noteikti esot pret to, ka tagad sabiedrība mammu padara teju par slepkavu. Mazi bērni pazūd dažādiem vecākiem un dažādās situācijās, par ko liecinot organizācijas pieredze.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Liene Masļeņikova norāda, ka līdz šim ģimene, kurā bez Ivana ir vēl citi bērni, nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā. Kopš šā gada maija tā saņēmusi atbalstu no Liepājas sociālā dienesta, taču ne attiecībā uz audzināšanu. Skaidrs, ka pēc notikušā būs jāizvērtē visi apstākļi un jālemj par vecāku vainu. L. Masļeņikova piekrīt, ka par bērna pazušanu bija ziņots par vēlu, un šajā gadījumā var runāt par to, ka nebija nodrošināta uzraudzība. Viņa gan piebilst, ka pārtraukt aizgādību var tikai ar bāriņtiesas lēmumu.

Izvērtēs atbildību

Viss sliktais, kas varēja notikt ar šo bērnu, tas arī notika: viņš iekāpa ne tajā autobusā, nonāca vietā, kuru viņš nepazina, izkāpa viens pats gala pieturā, aizgāja pa ceļu, kur neviens nedzīvo. Turklāt tobrīd sākās šausmīgs negaiss, tādējādi varētu būt izskaidrojams tas, ka viņš iebēga mežā aptuveni 500 metru - pamatīgos brikšņos, preses konferencē vakar teica VP priekšnieks Ints Ķuzis, piebilstot, ka pirmreizējā apskate liecinājusi, ka bērns nav miris vardarbīgā nāvē. Diemžēl arī laiks nebija VP sabiedrotais, jo maldīga informācija no cilvēka, kas bija sajaucis dienas un apgalvoja, ka puisēnu saticis 1. jūlijā Karostas rajonā, lika visus policijas spēkus novirzīt uz šo Liepājas rajonu. Tas prasījis veselu nedēļu, kamēr no autobusā, kurš devās uz Grobiņu, fiksētajiem videomateriāliem tika noskaidrots: zēns tajā dienā aizbraucis uz Dubeņiem. Tad arī divas dienas VP ar palīgiem meklējusi pazudušo tajā vietā, līdz atradusi, stāstīja Liepājas policijas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva. Šobrīd ir uzsākta dienesta pārbaude, lai noskaidrotu, vai visi policisti rīkojušies atbildīgi un nav palaiduši kaut ko garām, norādīja I. Ķuzis. Tiks pārbaudīta vecāku, kaimiņu un arī šofera atbildība. «Zēns dzīvoja viens un nomira viens,» atzina I. Ķuzis, norādot, ka par notikušo atbildība jāuzņemas ne tikai VP, bet arī bērnu tiesību aizsardzības organizācijām. «Mums bērnu ir maz, tāpēc mums jārūpējas par katru.»

***

LIKTENĪGAIS MARŠRUTS

1. jūlijā Liepājā, Pāvilostas ielā, ap plkst. 8.30 Ivans dodas projām no mājām.

Iekāpj autobusā un aizbrauc Karostas virzienā, bet pēc tam dodas ar citu autobusu centra virzienā un izkāpj Kuršu laukumā.

Liepājā pēdējo reizi redzēts ap pulksten 16 Spīdolas ielas rajonā.

Dodas Grobiņas virzienā, kur izkāpj Dubeņu ciema pieturā.

Atrasts miris Dubeņu mežā - 3 km no pieturas, kurā izkāpis.

***

Meklēšana notiek no 2. jūlija pulksten 15, kad Valsts policija saņem iesniegumu par bērna pazušanu, līdz 11. jūlijam pulksten 19. Tajā piedalījās aptuveni 4000 cilvēku no Valsts policijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Liepājas pilsētas pašvaldības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, brīvprātīgo organizācijas bezvēsts.lv un citi brīvprātīgie.



Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais