Izgāzušos tā dēvēto oligarhu krimināllietu var dēvēt arī par «pratināto prezidentu» krimināllietu, jo uz KNAB izmeklētāju jautājumiem bijis jāatbild Raimondam Vējonim, Valdim Dombrovskim un, iespējams, arī Donaldam Trampam.
Neatkarīgajai izdevās noskaidrot, ka 2015. gada 26. maijā KNAB izmeklētāja Jeļena Rutkovska «oligarhu» krimināllietā pratinājusi R. Vējoni, tobrīd aizsardzības ministru, politiskās apvienības Zaļo un zemnieku savienība valdes locekli un oficiāli izvirzītu Valsts prezidenta amata kandidātu.
Četras dienas pirms šīs Valsts prezidenta amata kandidāta pratināšanas konkurējošo partiju - Vienotības un Nacionālās apvienības - deputāti bija oficiāli izvirzījuši savu kandidātu Valsts prezidenta amatam - Egilu Levitu, tobrīd Eiropas Savienības tiesas tiesnesi, sabiedrisko darbinieku, arī kādreizējo Sorosa fonds Latvija valdes locekli, kurš šo amatu ieņēma no ārvalstīm finansētās organizācijas pašos ziedu laikos (t.i., kad naudas un varas tai bija pārpārēm) - no 1997. līdz 2004. gadam.
Varbūt ir kādi, kuri tic, ka šī ir bijusi tikai sagadīšanās.
Jāatceras, ka t.s. oligarhu krimināllieta vispār tika uzsākta tieši tajā brīdī, kad kļuva skaidrs: noteiktam kandidātam uz Valsts prezidenta amatu - toreiz Valdim Zatleram - nepietiks balsu, lai iegūtu augsto amatu uz otru termiņu. Bet te ir redzams, ka pēc četriem gadiem, nākamās Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, atkal ir bijis mēģinājums «uzsildīt» jau faktiski izčākstējušo t.s. oligarhu lietu vai vismaz ir bijusi vēlme likt panervozēt Valsts prezidenta amata kandidātam, kurš nav konkrētu politisko aprindu kandidāts.
Kāpēc var izteikt pieņēmumu, ka 2015. gada maijā «oligarhu lieta» jau faktiski bija izčākstējusi? Tāpēc, ka jau 2013. gadā krimināllietas uzraugi - Ģenerālprokuratūras prokurori - izmeklētājiem nepārprotami procesuāli bija norādījuši, ka lietā trūkst pierādījumu, lai celtu apsūdzības, kas ir fiksēts oficiālos dokumentos.
Un ko tad KNAB izmeklētāja tādu ir prasījusi R. Vējonim, tobrīd Valsts prezidenta amata kandidātam? Viņa taujājusi, vai Ventspils brīvostas valdes loceklis Aivars Lembergs nav ietekmējis Rīgas brīvostas valdes lēmumus un vai nav devis kādus norādījumus Rīgas brīvostas amatpersonām.
Burtiski dažas dienas pēc pratināšanas KNAB - 2015. gada 3. jūnijā - R. Vējoni Latvijas Republikas Saeima ar 55 balsīm «par» ievēlēja Valsts prezidenta amatā.
Kā zināms no iepriekšējām Neatkarīgās publikācijām, 2015. gada februārī - martā Latvija no ASV esot saņēmusi arī atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumu, kā ietvaros varētu būt pratināts tagadējais ASV prezidents D. Tramps (katrā ziņā ir ticama informācija, ka ASV tiesiskās palīdzības ietvaros ir «intervētas» divas personas).
Bet aprakstīto notikumu laikā - 2015. gada maijā - ASV politiķis D. Tramps, visticamāk, rediģēja savu publiskā paziņojuma tekstu, lai pieteiktu sevi kā ASV prezidenta kandidātu. Par tādu ar ASV tautas atbalstu viņš kļuva 2016. gada 8. novembrī.
2015. gada 20. jūlijā KNAB izmeklētāja J. Rutkovska pratinājusi arī tobrīd Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, iepriekš arī EK prezidenta amata kandidātu, bijušo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski. Izmeklētāja taujājusi augstajai amatpersonai par A. Lembergu, Aināru Šleseru, Andri Ameriku un citiem tā laika Latvijas politiķiem un viņu sakariem ar uzņēmējiem.
No krimināllietas materiāliem izriet, ka 2015. gada vidū KNAB īstenotais pratināšanu vilnis ir bijusi krimināllietas agonija jeb pēdējais pūtiens. Jāatgādina, ka krimināllieta pompozi tika uzsākta 2011. gada 20. maijā, histēriski turpināta vairākus gadus ar regulāriem dažu KNAB amatpersonu (šobrīd jau politiķi) paziņojumiem, ka «tūlīt, tūlīt būs», bet kaunpilni izbeigta 2016. gada 12. decembrī.
Tā kā «oligarhu lietas» procesa virzītājs - KNAB izmeklētāja Ilze Kivleniece - atsakās lietu komentēt, bet uzraugošais prokurors Māris Leja norāda, ka visi jautājumi uzdodami tikai un vienīgi procesa virzītājam, t.i., I. Kivleniecei, noskaidrot, kurš pamudināja KNAB ķerties klāt topošajiem valstu prezidentiem un EK viceprezidentam, pagaidām nav izdevies.
Neatkarīgā ar preses sekretāra Jāna Sikšņa starpniecību vaicāja R. Vējonim, vai viņš atminas pratināšanu; kādas pārdomas radās pēc pratināšanas; vai pratināšanas laikā tika doti mājieni par tālākās karjeras virzību, ja tiks sniegtas izmeklētājai nepieciešamās liecības; vai procesuālā darbība notika korekti, vai atmiņā palicis kāds fakts par izmeklēšanas tendenciozitāti.
No J. Sikšņa Neatkarīgā saņēma šādu R. Vējoņa atbildi: «Raimonds Vējonis 2015. gada maijā pēc tiesībaizsardzības iestāžu uzaicinājuma ir atbildējis uz interesējošiem jautājumiem konkrētajā krimināllietā. Saruna notika korekti, un Raimonds Vējonis ir parakstījies par informācijas neizpaušanu, lai netraucētu tiesībaizsardzības iestāžu darbu konkrētās krimināllietas izmeklēšanā.»
