Par "oligarhu lietu" klusēs gan Ģenerālprokuratūra, gan KNAB

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Turpinot skaidrot, kāpēc patiesībā tika uzsākta tā dēvētā oligarhu krimināllieta, kura tika izbeigta pērnā gada nogalē, kā arī procesuālo lēmumu pieņemšanas vertikāli šajā lietā, kļuva skaidrs, ka tiesībsargi baidās par šo lietu runāt.

KNAB oficiāli atteicās iepazīstināt Neatkarīgo ar šo izbeigto krimināllietu un sniedza atbildi, ka procesa virzītājs krimināllietā, KNAB izmeklētāja Ilze Kivleniece, atturēsies sniegt jebkādus komentārus. Savukārt krimināllietu uzraugošais Ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu krimināllietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja Neatkarīgajai atbildēja, ka jautājumi par t.s. oligarhu krimināllietu ir pāradresēti procesa virzītājam - tātad KNAB.

Šā gada 6. aprīlī Neatkarīgā KNAB preses sekretārei Laurai Dūšai nosūtīja virkni jautājumu par konkrētām «oligarhu» krimināllietas niansēm, piemēram, kāds resursu apjoms tērēts kriminālprocesa virzīšanai; cik procesuālo darbību veiktas; cik izmeklētāju un operatīvo darbinieku bija iesaistīti lietas izmeklēšanā; cik cilvēku nopratināti; cik vienības kratīšanās izņemtas; cik kratīšanu veiktas; cik tiesiskās palīdzības lūgumu un uz kādām valstīm nosūtīti; cik atbilžu saņemtas; vai uzsākt kriminālprocesu bija KNAB izmeklētājas I. Kivlenieces personīgā iekšējā profesionāļa pārliecība jeb tomēr šis lēmums tika pieņemts citu faktoru iespaidā, piemēram, atsaucoties ieteikumam vai KNAB vadītāju lūgumam; kurš rekomendēja, ieteica vai vēlēja iekļaut pratināmo personu sarakstā to vai citu personu; kuram radās doma nopratināt Donaldu Trampu, Valdi Dombrovski, Raimondu Vējoni; kuram būtu jāuzņemas atbildība par ne pārāk veiksmīgo kriminālprocesu, kā arī daudzus citus jautājumus.

Pēc vairākām nedēļām Neatkarīgā saņēma atbildi, ka KNAB atturēsies no komentāriem.

Šā gada 19. aprīlī Neatkarīgā Ģenerālprokuratūras preses sekretārei Kristīnei Sutuginai nosūtīja M. Lejam adresētus jautājumus par «oligarhu» krimināllietas ietvaros 21.02.2014. izsūtīto tiesiskās palīdzības lūgumu ASV. Uz jautājumiem, vai Donalds Tramps tika nopratināts; cik vērtīga bija informācija, ko pratināšanā sniedza D. Tramps; kuram radās ideja, ka nepieciešams pratināt D. Trampu, - procesa virzītājam, procesa virzītāja priekšniecībai, Latvijas vai citu valstu politiķiem vai uzraugošajam prokuroram; kā tika pamatota nepieciešamība pratināt D. Trampu un kur šobrīd atrodas atbilde uz tiesiskās palīdzības lūgumu, un kā ar to var iepazīties.

No Ģenerālprokuratūras Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: «Daru zināmu, ka jūsu minētie jautājumi pārsūtīti bijušajam procesa virzītājam - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.»

Šā gada 24. maijā Neatkarīgās izdevējs SIA Mediju nams vērsās ar iesniegumu KNAB, kurā lūdza iepazīstināt ar tā dēvētajā oligarhu krimināllietā uz ASV nosūtīto tiesiskās palīdzības lūgumu un atbildi uz to. KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze lūgumu atteica, cita starpā ar sekojošu motivāciju: «Tiesiskās palīdzības lūgums ASV un uz to saņemtā atbilde ir izbeigtā kriminālprocesa Nr. 16870000911 materiāli, kas tika iegūti pirmstiesas izmeklēšanas laikā, savukārt Kriminālprocesa likuma 375. pants nosaka, pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā arī personas, kuras veic zinātnisko darbību, SIA Mediju nams nav likumīga pamata iepazīties ar minētajiem kriminālprocesa materiāliem.»

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais