Ģenerālprokuratūras prokurors Māris Urbāns atteicis uzsākt kriminālprocesu pret Šveices advokātu Rudolfu Meroni par apzinātu arestētās mantas izšķērdēšanu, tādējādi atbalstot mantas glabātāja rīcību ar Ventspils tranzītuzņēmumu aktīviem.
Šā gada 17. maijā uzņēmējs Ansis Sormulis vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, kurā viņš lūdza uzsākt kriminālprocesu par viņam piederošās, bet arestētās mantas izšķērdēšanas faktu. Uzņēmējs norādīja, ka 2007. gada 17. decembrī valsts nodeva R. Meroni glabāšanā viņam, A. Sormulim, piederošās Šveices kompānijas Ost Services AG 53 akcijas. Uzņēmējs atgādināja, ka valsts R. Meroni brīdinājusi par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt mantu, apzināti samazināt tās vērtību, to slēpt, mainīt vai atsavināt. Šveices konfederācijas Cūgas kantona tiesa šā gada 20. aprīlī atzina, ka R. Meroni, būdams Ost Services AG amatpersona, no uzņēmuma līdzekļiem apmaksājis «tiesu izdevumus bezcerīgās tiesvedībās». Pēc A. Sormuļa ieskatiem, šāda R. Meroni rīcība vērtējama kā apzināta arestētās mantas izšķērdēšana, tādēļ viņš lūdza uzsākt kriminālprocesu, kvalificējot nodarījumu pēc Krimināllikuma 308. panta.
Iesniegumā prokuratūrai uzņēmējs pievienojis Cūgas kantona tiesas pilnu sprieduma tekstu. No tā noprotams, ka Šveices tiesa izdarījusi secinājumu - no uzņēmuma konta laikā, kad to pārvaldīja R. Meroni, veikti maksājumi, kuri nav atbilduši uzņēmuma saimnieciskajai darbībai, un zaudējumi no šādiem maksājumiem bijuši jau iepriekš prognozējami. No finanšu pratības viedokļa jebkurš uzņēmuma aktīvu samazinājums samazina arī uzņēmuma vērtību, savukārt, samazinoties uzņēmuma vērtībai, samazinās arī uzņēmuma akciju vērtība.
Rikšo vilcienam pa priekšu
Lai gan uzņēmējs lūdza uzsākt kriminālprocesu par arestētās mantas izšķērdēšanas faktu, no prokurora lēmuma teksta redzams, ka prokurors centies rūpēties pirmām kārtām par R. Meroni, kurš, pateicoties prokuroru piešķirtajām pilnvarām, gandrīz desmit gadus pārvalda Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumus. «Atteikt uzsākt kriminālprocesu pret Rudolfu Meroni par sabiedrības Ost Services AG finanšu līdzekļu izmantošanu tiesvedībās laika periodā no 2011. gada 24. jūnija līdz 2013. gada 8. maijam, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva,» teikts prokurora lēmumā.
Jāatgādina, ka R. Meroni pārvaldītie uzņēmumi finansiāli atbalsta gan R. Meroni draugu, topošo Ventspils domes deputātu Ģirtu Valdi Kristovski, gan arī tos Ģ. V. Kristovska politiskās apvienības biedrus, kuri startēja pašvaldību vēlēšanās, kandidējot uz deputātu vietām Ventspils pilsētas domē.
Nebijusi finanšu teorija
Prokurora lēmums balstīts uz līdz šim nedzirdētu loģiku: uzņēmuma akciju vērtība nav saistāma ar uzņēmuma aktīviem un to vērtību - ja akciju skaits nemainās, nemainās arī uzņēmuma vērtība - tātad glabātājam uzticētā manta netiek izšķērdēta un līdz ar to nav krimināla nodarījuma. Uz šo dīvaino pamatojumu balstītais prokurora lēmums dod zaļo gaismu mantas glabātājam R. Meroni vismaz tikpat brīvi rīkoties ar Ventspils uzņēmumu aktīviem, kā viņš to darījis līdz šim.
Prokurora pamatojums atteikt uzsākt kriminālprocesu ir ļoti lakonisks: «A. Sormuļa iesniegumā nav norādīts, ka R. Meroni būtu bojājis, atsavinājis, slēpis vai iznīcinājis arestēto mantu - Ost Services AG 53 akcijas. Sabiedrības finanšu līdzekļu izlietošana tiesvedībām nevar radīt neizbēgamu akciju vērības kritumu. Turklāt, pamatojoties uz iesniegumā norādītājām ziņām, nevar izdarīt secinājumu, ka Ost Services AG 53 akciju vērtība kopš 2011. gada 24. jūnija būtu samazinājusies, līdz ar to nav pamata apgalvot, ka R. Meroni rīcības rezultātā būtu samazināta Ost Services AG akciju vērtība.»
Štrunts par auto, ka tik pase
Neatkarīgās aptaujātie finansisti, kuri nevēlējās tikt minēti publikācijā saistībā ar konkrētiem mantiskiem strīdiem, prokurora loģiku nodēvēja par ļoti īpatnēju. Viņi vienprātīgi uzsvēra: uzņēmuma akciju vērtību būtiski ietekmē uzņēmuma vērtība, bet uzņēmuma vērtību - daudzi un dažādi faktori, starp kuriem ir pieminami uzņēmuma aktīvi, tostarp uzņēmuma līdzekļi kontā. Pēc finansistu teiktā, šo prokurora izdarīto secinājumu, vērtējot uzņēmuma akciju vērtību, var salīdzināt ar šādu secinājumu par automašīnu, kura nodota glabāšanā: glabātājs automašīnu glabājis, taču vienlaikus to izmatojis taksometra pakalpojumiem, vizinot klientus pa bedrainajiem Latvijas ceļiem. Šādi glabājot, automašīna tikusi nolietota, tās vērtība tuvinās metāllūžņu cenai, bet glabātājs īpašniekam saka: «Muļķības, automašīna glabājot nav zaudējusi vērtību - tās tehniskā pase taču ir vesela!»