Šveicē reģistrētās akciju sabiedrības Ost Services AG vairākuma akciju īpašnieks Ansis Sormulis vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par Šveices advokātam Rudolfam Meroni glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanas faktu.
2007. gada 19. decembrī Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs parakstīja protokolu par aresta uzlikšanu mantai t.s. Lemberga lietā, cita starpā arestējot arī 53 Ost Services AG akcijas (pavisam šī akciju sabiedrība emitējusi 100 akciju, no kurām 98 akcijas pieder A. Sormulim). Prokurors nodeva šīs arestētās akcijas glabāšanā Šveices advokātam un politiķa Ģirta Valda Kristovska draugam R. Meroni.
Nepilnu desmit gadu laikā akciju īpašnieks A. Sormulis ne tikai konstatējis Ost Services līdzekļu šķērdēšanu, bet arī pierādījis šo faktu Šveices Konfederācijas Cūgas kantona tiesās vairākos tiesvedības procesos.
Neatkarīgā nesen apkopoja (18. maija publikācijā), cik reižu dažādas juridiskas un fiziskas personas ir vērsušās Latvijas tiesā ar iesniegumiem, ka R. Meroni izšķērdē arestēto mantu. Kulminācija šiem centieniem bija cietušā pārstāvja t.s. Lemberga lietā vairāki lūgumi saistībā ar Ventspils naftas akciju pārdošanu zem to tirgus vērtības, kas radīja desmitiem miljonu eiro zaudējumus. Tomēr Latvijas tiesa vienmēr ir pilnībā piekritusi uzstājīgajam prokuroru viedoklim, ka nav «nekādu» pierādījumu, ka arestētā manta būtu izšķērdēta.
Tagad šāds pierādījums ir sagādāts no Cūgas kantona tiesas. Turklāt, kā Rīgas apgabaltiesā liecināja A. Sormulis, šie nebūt nav vienīgie R. Meroni nodarītie zaudējumi: «Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arestētajai mantai šā kriminālprocesa laikā Meroni tīšas un apzinātas darbības rezultātā ir tikuši nodarīti zaudējumi apmēros, kas mērāmi desmitos miljonu eiro. Šie zaudējumi agrāk vai vēlāk tiks konstatēti, tāpat kā par šo zaudējumu nodarīšanu atbildīgās personas.»
Objektīvā un subjektīvā puse
Apkopojot pierādījumus par R. Meroni pieļautajām nelikumībām, A. Sormulis iesniegumā Ģenerālprokuratūrai norāda, ka, atbilstoši Krimināllikuma 308. pantam, par glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanu ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse. Iesniegumā Ģenerālprokuratūrai uzņēmējs norādījis sekojošo: «Izšķērdējot sabiedrības, kuras akcijām uzlikts arests, mantu, par attiecīgu summu samazinās arī arestētās mantas vērtība. Ar (Šveices Konfederācijas) Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumu civillietā Nr. (gara burtu un ciparu kombinācija - Aut.) ir konstatēts, ka R. Meroni ir izšķērdējis Ost Services AG mantu 106 050 Šveices franku apmērā, līdz ar to ir secināms, ka šādā apjomā viņš ar savu prettiesisko rīcību ir samazinājis arestētās mantas vērtību. Līdz ar to viņa darbībās ir saskatāma Krimināllikuma 308. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse. Krimināllikuma 308. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu iespējams izdarīt ar tiešu nodomu, proti, vainīgajai personai apzinoties, ka viņa rīcības rezultātā tiek izšķērdēta manta, kurai ir uzlikts arests. Ar 2007. gada 19. decembra protokolu par aresta uzlikšanu mantai mantas glabātājam Rudolfam Meroni tika paziņots par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), līdz ar to šādas rīcības aizliegums viņam bija zināms. Turklāt, kā konstatējusi Cūgas kantona tiesa savā 2017. gada 20. aprīļa spriedumā, Rudolfs Meroni zināja, ka tiesvedība civilprocesos Ost Services vārdā bija bezcerīga un zaudējuma gadījumā tiesas procesa izdevumi būtu jāsedz nevis viņam, bet gan sabiedrībai, līdz ar ko secināms, ka Rudolfs Meroni šos zaudējumus sabiedrībai Ost Services AG nodarīja ar nodomu. Līdz ar to Rudolfa Meroni rīcība ir bijusi tīša un vērsta uz zaudējumu radīšanu sabiedrībai Ost Services AG, un šāda viņa attieksme pret savu rīcību un tās sekām tad arī veido Krimināllikuma 308. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi.»
Valdes priekšsēdētāja atbildība
Iesniegumā atgādināts, ka R. Meroni kopš Ost Services AG dibināšanas 1994. gada 18. oktobrī līdz 2015. gada 4. februārim šajā sabiedrībā ieņēma arī valdes priekšsēdētāja amatu (tātad ir pilnībā atbildīgs par radītajiem zaudējumiem gan pēc Latvijas, gan Šveices likumiem). Pēc tam, kad Rudolfs Meroni tika atcelts no valdes priekšsēdētāja amata, Ost Services AG 2015. gada 16. oktobrī vērsās Šveices Konfederācijas Cūgas kantona tiesā ar prasību pret R. Meroni, nolūkā piedzīt no viņa zaudējumus, kurus, pēc sabiedrības jaunās vadības domām, viņš ar savu nelikumīgo rīcību tika nodarījis sabiedrībai. Ar Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumu civillietā Nr. () tika konstatēts, ka R. Meroni ir nodarījis Ost Services AG zaudējumus 106 050 Šveices franku apmērā, un šo summu sabiedrība nolēma no viņa piedzīt.
Cūgas kantona tiesas spriedumā konstatēts, ka R. Meroni pārkāpis pilnvaras attiecībā pret Ost Services AG, kuras 53 akcijas ir arestētas un nodotas R. Meroni atbildīgā glabāšanā.
Rīkojās ar nodomu
Cūgas kantona tiesas spriedumā, kurš pievienots iesniegumam Ģenerālprokuratūrai, teikts: «Atbildētājam /t.i., R. Meroni/ saistībā ar šīm sapulcēm vai sēdēm sekojošajiem tiesas procesiem bija jārēķinās ar to finansiālajām sekām zaudējuma gadījumā, kas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Atbildētāja rīcībai nav objektīvu, sabiedrības interesēm atbilstošu iemeslu.» «Atbildētājs /t.i. R. Meroni/ zināja, ka tiesvedība civilprocesos Ost Services vārdā bija bezcerīga un zaudējuma gadījumā tiesas procesa izdevumi būtu jāsedz nevis viņam, bet gan sabiedrībai. Tādējādi atbildētājs rīkojās ar nodomu.»
Latvijas Kriminālprocesa likums paģēr, ka mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai nodot citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu. Saņemot mantu glabāšanā, savu godprātību personas apliecina ar parakstu. Savukārt Krimināllikums paredz kriminālatbildību par arestētās mantas izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta.