Prokurori t.s. Lemberga krimināllietā pēdējo septiņu gadu laikā ir atbalstījuši un sekmējuši arestētās mantas glabātāja Rudolfa Meroni nelikumīgās darbības, ar kurām viņš nodarījis būtiskus zaudējumus kriminālprocesā arestētajai mantai – Rīgas apgabaltiesā paziņoja zvērināts advokāts, Dr. iur. Jānis Rozenbergs.
Pagājušajā nedēļā J. Rozenbergs pieteica Rīgas apgabaltiesai lūgumu pievienot krimināllietas materiāliem kārtējos Šveices tiesas spriedumus, ar kuriem par nelikumīgām atzītas R. Meroni darbības ar uzņēmējam Ansim Sormulim piederošo uzņēmējsabiedrību, kā arī lūdza atcelt R. Meroni no kompānijas Ost Services AG 53 akciju glabāšanas.
«Grupā» ar advokātu
Argumentējot šos lūgumus, advokāts teica: «Rudolfs Meroni ar nelikumīgām darbībām ir radījis zaudējumu uzņēmumam, kura 98 akcijas ir arestētas šajā kriminālprocesā, bet valsts apsūdzības uzturētāji šādas viņa darbības ir atbalstījuši un pat centušies sekmēt, cenšoties panākt jaunu ierobežojumu noteikšanu Sormulim, lai viņš nevarētu iebilst pret Meroni nelikumīgo rīcību Šveices tiesās.»
Advokāts atgādināja, ka 2010. gada 10. augustā valsts apsūdzības uzturētāji pat lūdza A. Sormulim piemērot papildu drošības līdzekli, pamatojot to ar A. Sormuļa dalību 2010. gada 15. jūlija Ost Services AG akcionāru sapulcē. Pēc prokuroru domām, A. Sormulis uz šo viņam piederoša uzņēmuma akcionāru sapulci devies «nolūkā panākt arestētās mantas prettiesisku iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, iespējams, izdarot to personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās». Advokāts J. Rozenbergs pieļāva, ka ar vārdiem «personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās» prokurori norādījuši uz viņu, J. Rozenbergu, šobrīd Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju. Šādu pieņēmumu J. Rozenbergs izteica tādēļ, ka tieši viņš 2010. gada 15. jūlijā kopā ar A. Sormuli devies uz minēto sapulci.
Šveicē Meroni netic
J. Rozenbergs lūdza tiesu, vērtējot viņa pieteiktos lūgumus, ņemt vērā arī citus pierādījums, kuri «liecina, ka Meroni līdz šim nav godprātīgi veicis arestētās mantas glabāšanu». Advokāts pieminēja, ka R. Meroni prettiesiskas darbības, rīkojoties ar arestētajām akcijām, ir konstatētas 2012. gada 13. septembra Cūgas kantona tiesas spriedumā, kā arī Cūgas kantona apelācijas tiesas 2013. gada 3. decembra spriedumā un arī Šveices Federālās tiesas (kasācijas instances tiesas) 2014. gada 2. jūnija spriedumā. R. Rozenbergs atgādināja, ka minētie trīs Šveices tiesu instanču spriedumi ir iesniegti Rīgas apgabaltiesai un ar tiesas lēmumu pievienoti šā kriminālprocesa materiāliem.
Advokāts arī atgādināja, ka R. Meroni prettiesiskas darbības, kuras viņš veicis Ost Services AG valdes priekšsēdētāja statusā, ir konstatētas Cūgas kantona tiesas 2014. gada 14. augusta spriedumā. Arī tas ir iesniegts Rīgas apgabaltiesai. Savukārt R. Meroni prettiesiskas darbības, rīkojoties ar arestētajām akcijām 2011. gada 2. novembra Ost Services AG akcionāru sapulcē, ir konstatētas Rīgas apgabaltiesai iesniegtajā Cūgas kantona tiesas 2014. gada 11. septembra spriedumā.
Visbeidzot - R. Meroni nelikumīgās rīcības dēļ Ost Services AG radušies zaudējumi 130 468 Šveices franku (119 tūkstoši eiro) apmērā, kas ir konstatēts Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumā.
«Sormulim kā 98 arestēto akciju īpašniekam jau šobrīd ir personiska atbildība par to, lai viņa rīcības rezultātā nemazinātos arestēto akciju vērtība. Par arestētās mantas izšķērdēšanu pastāv iespēja piemērot arī kriminālatbildību. Līdz ar to, atceļot Meroni no šo 53 arestēto akciju glabāšanas, nekas tiesiskajā stāvoklī nemainītos. Sormulis, tāpat kā šobrīd, paliktu personiski atbildīgs par arestētās mantas saglabāšanu,» tiesai skaidroja J. Rozenbergs.
Izvairīties šoreiz būs grūti
Emocijās parasti savaldīgais tiesnesis Boriss Geimans, izdzirdējis, ka advokāta lūgums ir par R. Meroni atcelšanu, ļoti sadusmojās. Vairākas juridiskas un fiziskas personas jau iepriekš ir lūgušas atcelt R. Meroni no mantas glabātāja amata, apgalvojot, ka šveicietis rada zaudējumus arestētajai mantai (kas viņam, protams, ir aizliegts un par ko draud kriminālatbildība). Tomēr līdz šim prokurori vienmēr ir stingri apgalvojuši, ka «nav pierādījumu» par zaudējumu radīšanu, un tiesa vienmēr prokuroriem ir pilnībā piekritusi.
Pirmoreiz lūgumu par R. Meroni atcelšanu no mantas glabātāja amata Rīgas apgabaltiesā iesniedza miljonāram Olafam Berķim piederošā SIA Kement 2009. gada augustā. Lūgumu bija parakstījis pats Olafs Berķis kā SIA Kement (viena no akciju sabiedrības Ventbunkers akcionārēm) valdes loceklis.
2010. gada martā atcelt R. Meroni lūdza jau četri uzņēmumi, kuri tieši un pastarpināti tobrīd piederēja miljonāriem O. Berķim, Oļegam Stepanovam, Igoram Skokam un Genādijam Ševcovam. 2010. gada maijā to lūdza akciju sabiedrības Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Topmar Baltic Investments (tobrīd - Ventbunkers akcionāre).
2012. gadā O. Berķis pret R. Meroni sniedza apsūdzošas liecības tiesā, ka viņš Ventbunkeram nodarījis vairāku miljonu zaudējumus. Tiesa nereaģēja.
Lieta par miljonu zaudējumu radīšanu Ventbunkeram pamazām izčākstēja arī policijā, un pēc Ģenerālprokuratūras un Satversmes aizsardzības biroja ietekmīgu darbinieku pūliņiem 2013. gada sākumā O. Berķis un R. Meroni atkal sadraudzējās, un līdz pat šim brīdim R. Meroni ir Ventbunkera padomes priekšsēdētājs, bet O. Berķa dēls Jānis ir viņa vietnieks, turklāt šobrīd abi balsta politiķa Ģirta Valda Kristovska politisko veidojumu. Līdz šā gada sākumam R. Meroni ar O. Berķa dēliem Jāni un Nauri sēdēja arī akciju sabiedrības Latvijas naftas tranzīts padomē.
Bet tiesas sastāvs aizvien mazāk vēlējās kaut ko dzirdēt par arestētās mantas glabāšanu, aizliedzot par to pat uzdot jautājumus lieciniekiem.
2015. gada septembrī atcelt R. Meroni no mantas glabāšanas lūdza cietušā statusā esošās SIA T2 Termināls pārstāvis, brīdinot, ka tiek gatavota Ventspils naftas akciju pārdošana par pazeminātu cenu. Savukārt 2015. gada oktobrī - jau pēc t.s. lielā Ventspils naftas akciju pārdošanas darījuma - saskatot, ka darījums radījis milzu zaudējumus, R. Meroni atcelšanu lūdza pastarpinātais Ventspils naftas akciju īpašnieks - Ost Services AG.
Tiesas sastāvs atstāja J. Rozenberga lūgumu neizlemtu uz nezināmu laiku, kas ir tiesneša B. Geimana ierasts tiesas procesa vadīšanas stils.