Mantas glabātājs Meroni radījis pierādītus zaudējumus

Arestētās mantas glabātājs t.s. Lemberga krimināllietā Rudolfs Meroni, ar kura svētību tiek finansēts arī politiķa Ģirta Valda Kristovska «konsultāciju uzņēmums» un citi politiski projekti, nodarījis zaudējumus 119 tūkstošu eiro apmērā Šveices uzņēmējsabiedrībai Ost Services AG, atzinusi Cūgas kantona tiesa Šveicē.

Sniedzot papildu liecības saistībā ar nesen - 24. aprīlī - vēlreiz grozīto apsūdzību, uzņēmējs Ansis Sormulis tiesai iesniedza Cūgas kantona tiesas spriedumu, kurā atzīts, ka R. Meroni veicis nelikumīgas darbības ar A. Sormulim piederošā uzņēmuma Ost Services AG līdzekļiem.

Pierādīti zaudējumi

A. Sormulis Rīgas apgabaltiesai norādīja, ka šie nebūt nav vienīgie R. Meroni nodarītie zaudējumi: «Pēc manā rīcībā esošās informācijas, arestētajai mantai šā kriminālprocesa laikā Meroni tīšas un apzinātas darbības rezultātā ir tikuši nodarīti zaudējumi apmēros, kas mērāmi desmitos miljonu eiro. Šie zaudējumi agrāk vai vēlāk tiks konstatēti, tāpat kā par šo zaudējumu nodarīšanu atbildīgās personas. Bet, ciktāl tas skar tieši mani, tad pagaidām es varu jums pierādīt, ka arestētajai mantai ir radīti zaudējumi 130 468 Šveices franku apmērā (pēc Latvijas Bankas kursa 119 000 eiro), kas ir konstatēts ar Šveices tiesas spriedumu.»

A. Sormulis tiesai atgādināja, ka krimināllietas materiālos jau atrodas Šveices tiesu spriedumi trīs civillietās, kas ir stājušies spēkā, kur konstatēta R. Meroni nelikumīga rīcība. Viņš skaidroja, ka «visas tiesvedības Šveicē (A. Sormuļa prasības pret R. Meroni) ir beigušās ar manis celto prasību apmierināšanu, kur R. Meroni aizstāvēšanās pozīciju tiesa ik reizi ir atzinusi par nepamatotu. Saprotams, ka visas šīs tiesvedības, kam par pamatu bija R. Meroni nelikumīga rīcība ar Ost Services AG akcijām, ir radījušas zaudējumus Ost Services AG».

Atkal atstās bez ievērības?

Uzņēmējs tiesai skaidroja, ka Šveicē, tāpat kā Latvijā, sabiedrības valdes loceklis ir atbildīgs sabiedrības priekšā par tai radītajiem zaudējumiem, ja valdes loceklis šos zaudējumus ir nodarījis ar savu prettiesisko, nolaidīgo rīcību. Komentējot pēdējo Cūgas kantona tiesas sprieduma būtību, A. Sormulis Rīgas apgabaltiesai izskaidroja, ka R. Meroni prettiesisko darbību dēļ, slēpjoties aiz arestētās mantas glabātāja aizsega, Šveicē notikušajās tiesvedībās Ost Services AG radušies nepamatoti izdevumi un saistības: «Lai atgūtu šos sabiedrībai nodarītos zaudējumus, es tiku uzdevis Šveicē praktizējošiem advokātiem sagatavot un iesniegt tiesā prasību pret R. Meroni par sabiedrībai Ost Services AG nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Prasība Cūgas kantona tiesā tika iesniegta 2015. gada 16. oktobrī. Ar Cūgas kantona tiesas 2017. gada 20. aprīļa spriedumu prasība ir tikusi apmierināta, piedzenot personīgi no R. Meroni par labu Ost Services AG 130 468 Šveices frankus, kā arī likumiskos procentus. Šādā apmērā Cūgas kantona tiesa ir konstatējusi R. Meroni nodarītos zaudējumus sabiedrībai Ost Services AG.»

Uzņēmējs pauda, ka arī Latvijas tiesai nav nekāda pamata atstāt bez ievērības R. Meroni darbības, kuras nodarījušas pierādītus zaudējumus mantai, kas nodota viņam glabāšanā (Ost Services AG 53 akcijas, t.i., kontrolpakete).

Jāatgādina, ka pēc prokuroru uzstājīgām prasībām Rīgas apgabaltiesas kolēģija tiesneša Borisa Geimana vadībā daudzu gadu garumā ir norobežojusies no R. Meroni glabātās mantas stāvokļa fiksēšanas un pārbaudes. Tiesa noraidījusi vai vienkārši ignorējusi ļoti daudzus dažādu fizisku un juridisku personu izteiktus lūgumus atcelt R. Meroni no mantas glabātāja pienākumiem, jo «neesot pierādījumu», ka arestētā manta tiek izšķērdēta. Tagad šādi pierādījumi ir Rīgas apgabaltiesas rīcībā Cūgas kantona tiesas sprieduma formā.

Lielā zive kā alibi

Sniedzot liecības par SIA Lattransnafta epizodi, uzņēmējs kategoriski noliedza, ka būtu devis kādus norādījumus advokātam Gintam LaiviņamLaiveniekam kā kompānijas Netherfin Financial Services BV pārstāvim piedalīties 2000. gada 22. jūnija SIA Lattransnafta dalībnieku sapulcē un balsot par pamatkapitāla samazināšanu. «Papildus vēlos darīt tiesai zināmu, ka prokuroru jautājumā norādītajā laikā Ventspils Apvienotās Baltijas bankas akciju pārdošana Hansabankai bija beigusies. Darījuma izpilde ap šo laiku noslēdzās, un 2000. gada jūnija beigās es atrados ārpus Latvijas Republikas - brīvdienās Seišelu salās. Tāpēc ne 2000. gada 22. jūnijā, ne pirms tam vai pēc tam es nekādus norādījumus ne G. LaiviņamLaiveniekam, ne kādai citai personai netiku devis, jo atrados pelnītā atpūtā Indijas okeānā un makšķerēju zivis, par ko es tiesas sēdes laikā gribu uzrādīt fotogrāfijas,» liecināja A. Sormulis.

Tiesai uzrādītās fotogrāfijas izpelnījas padziļinātu tiesnešu interesi. Tiesneses A. Sormulim vaicāja, vai neesot bijis bail tādas zivis ķert. A. Sormulis apgalvoja, ka tāda veida makšķerēšanā piedalījies pirmo un, visticamāk, arī pēdējo reizi dzīvē.