Ivanovas slepkavības lieta nosūtīta Augstākajai tiesai

Rīgas apgabaltiesa šonedēļ izskatīšanai apelācijas kārtībā uz Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātu nosūtījusi zobārstniecības klīnikas "Elladent" īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības krimināllietu.

Hronoloģiski pēdējās apelācijas sūdzības par pirmās instances spriedumu šajā lietā tika saņemtas no nelaiķes vīra Igora Ivanova, kurš pats apsūdzēts par uzkūdīšanu veikt sievas slepkavību un par šīs slepkavības organizēšanu, kā arī no Vitālija Mamedova, kuram apsūdzība uzrādīta par slepkavības organizēšanu un atbalstīšanu.

No Ivanova apelācijas sūdzība tika saņemta 18.martā, bet no Mamedova - 24.martā, taču abiem vēl līdz 6.aprīlim bija laiks iesniegt savu sūdzību papildinājumus. To apsūdzētie neizdarīja.

Tagad lieta kopā ar vēl vairākām apelācijas sūdzībām un prokuratūras iesniegto apelācijas protestu nosūtīta izskatīšanai AT, bet AT tā vēl nav saņemta.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 30.decembra spriedumu Ellas Ivanovas slepkavības lietā pirms Ivanova un Mamedova pārsūdzēja arī prokurore Ieva Paeglīte, cietušais Ivanovu šoferis Arvīds Vilcāns, apsūdzētā Ludviga Antonova advokāts Egons Rusanovs, Ivanova advokāts Guntars Antoms, Mamedova advokāte Indra Dogādova un Asifa Handžanova advokāts Oskars Rode. Cietušās puses pārstāvis advokāts Ainārs Leičenko iesniedza divas apelācijas sūdzības. Vienā viņš pārstāv nogalinātās Ivanovas mātes intereses, otrā - bērnu intereses.

Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 30.decembrī trim Ivanovas slepkavības krimināllietā apsūdzētajiem vīriešiem - nelaiķes vīram Igoram Ivanovam, kā arī Antonovam un Mamedovam - piesprieda reālus cietumsodus, savukārt viena persona - Handžanovs - tika attaisnota.

Ivanovam, kurš apsūdzēts par uzkūdīšanu mantkārīgos nolūkos veikt savas sievas Ellas slepkavību un par citiem noziegumiem, pirmās instances tiesa piesprieda 13 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Apsūdzības daļā par uzkūdīšanu veikt sievas slepkavību Ivanovs tika atzīts par vainīgu, taču pēc Krimināllikuma pantiem par dokumentu viltošanu un apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu tiesa viņu attaisnoja.

Apgabaltiesa lietā iegūtos pierādījumus uzskatīja par pietiekamiem, lai notiesātu Ivanovu apsūdzības daļā, kas saistīta ar slepkavību, taču daļā par Iekšlietu ministrijas (IeM) pensionāra apliecību viltošanas uzkūdīšanu un atbalstīšanu tiesa Ivanova darbībās nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu, proti, IeM pensionāra apliecības, tiesas ieskatā, nav atzīstamas par dokumentiem, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem Krimināllikuma 275.panta izpratnē. Turklāt tiesai pastāvējis pamats uzskatīt, ka Ivanova saukšanai pie kriminālatbildības pēc šī panta ir iestājies noilgums.

Arī pēc panta par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu Ivanova darbībās Rīgas apgabaltiesa nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu, proti, noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi. Tiesa secinājusi, ka Ivanovs objektīvu apstākļu dēļ varēja kļūdīties par savu sniegto ziņu atbilstību faktiskajiem apstākļiem.

Prokurore Paeglīte tiesas debatēs gan Ivanovu bija lūgusi atzīt par vainīgu pēc visiem šiem Krimināllikuma pantiem un piemērot apsūdzētajam 17 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

Par Ellas Ivanovas slepkavības izpildīšanu apsūdzētajam Antonovam apgabaltiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Tiesa gan pārkvalificēja Antonovam inkriminētās darbības, jo uzskatīja, ka nav pierādīts viņa nodoms izdarīt divu personu slepkavību. Tostarp Antonovs tika notiesāts arī pēc apsūdzības panta par šaujamieroču neatļautu iegādāšanos un glabāšanu. Minētais 15 gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem viņam noteikts kā galīgais sods, lai gan prokurore bija lūgusi šim apsūdzētajam piespriest 18 gadu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

1969.gadā dzimušajam Mamedovam, kuram apsūdzība tika uzrādīta par slepkavības mantkārīgā nolūkā organizēšanu un atbalstīšanu, tiesa piesprieda 11 gadu reālu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem. Mamedovu prokuratūra bija lūgusi sodīt ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem, mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

Savukārt Handžanovs, kurš bija apsūdzēts par slepkavības mantkārīgos nolūkos atbalstīšanu, tika attaisnots. Viņu gan prokuratūra bija lūgusi atzīt par vainīgu un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 13 gadiem, taču tiesa uzskatīja, ka lietā nav iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Handžanovs zināja par Antonova nodomu izdarīt slepkavību.

Tāpat pirmās instances tiesa nolēma solidāri no Antonova, Ivanova un Mamedova piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 100 000 latu apmērā par labu Ellas Ivanovas mātei.

Kā ziņots, neviens no apsūdzētajiem savu dalību Ivanovas slepkavības uzkūdīšanā, organizēšanā, izpildīšanā vai atbalstīšanā Rīgas apgabaltiesai neatzina.

Ella Ivanova savas privātmājas pagalmā Rīgas rajona Garkalnes pagasta Priedkalnē tika nošauta naktī uz 2008.gada 7.janvāri.

Latvijā

Valdība otrdien atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumus, kas paredz noteikt kārtību, saskaņā ar kuru tiks izveidots vienots energokopienu reģistrs.

Svarīgākais