Latvijas ekonomikas policija jau pirms četriem gadiem uzsāka kriminālprocesu par krāpšanu un naudas atmazgāšanu, kurā ASV kompānija “Google” ir atzīta par cietušo, jo Daugavpilī reģistrētai mazkapitāla firmai maldīgi pārskaitīja 23 miljonus ASV dolāru, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Aizdomās turētais ir Lietuvas pilsonis Ēvalds Rimašausks, kurš ASV apsūdzēts par 100 miljonu dolāru izkrāpšanu no diviem ASV informācijas tehnoloģiju gigantiem un tagad apcietinājumā Viļņā gaida izdošanu Amerikai.
Par apsūdzībām Lietuvas pilsonim Ēvaldam Rimašauskam marta beigās paziņoja Ņujorkas Dienvidu apgabala prokuratūra. Viņš tiek turēts aizdomās par krāpšanu, identitātes zādzību un naudas atmazgāšanu. Saskaņā ar ASV prokuratūras izvirzīto apsūdzību, galvenais instruments bija Rimašauskam piederējusī Latvijas firma, kura tika nosaukta tāpat kā Taivānas datoru ražotājs “Quanta Computer Inc”.
Uz šīs firmas kontiem bankās Latvijā un Kiprā cietušās IT kompānijas no ASV aizskaitīja miljonus par precēm un pakalpojumiem, ko saņēma no īstās “Quanta Computer”. Tas notika pēc e-pastu krāpšanas jeb “phishing”- firmas saņēma vēstules, kurās Rimašausks izlicies par Taivānas uzņēmuma darbinieku, pieprasījis apmaksāt rēķinus un norādījis savas SIA - viltus “Quanta Computer” - kontu numurus.
“De facto” pārliecinājās, ka firma, kuru Amerikas tiesībsargājošās iestādes tur aizdomās par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu, bija reģistrēta mājā, kurā atrodas arī veļas mazgātava, blakus pirtij un Daugavpils stacijai.
Uzņēmumu Daugavpilī, Saules ielā 70, 2013.gada vasarā nodibināja daugavpilietis Vladimirs Artemjevs, bet jau pēc dažām nedēļām pārdeva to Rimašauskam. "De facto" šai adresē sastapa Artemjeva sievu Sņežanu. Uzņēmēja ir arī ēkas īpašniece, kura atļāva SIA "Quanta Computer Inc" reģistrēt te juridisko adresi. Gan tas, gan firmas dibināšana notika pēc kādas paziņas lūguma reģistrēt firmu vienam paziņam no Lietuvas. Tas nebija Ēvalds Rimašausks, viņš kā uzņēmuma pircējs parādījās vēlāk. Tas esot bijis kāds Lietuvas iedzīvotājs vārdā Dmitrijs.
Artemjeva šādā lūgumā tolaik neko aizdomīgu nesaskatīja: “Mums šeit uz adreses atrodas grāmatvedības firma, un arī man kādreiz bija grāmatvedes ārpakalpojumi. Tā informācija vienkārši ir internetā. Un viņi nāca kā pie grāmatvedības firmas. Tur bija faktiski mutiski solīts, ka firmai būs gan grāmatvedības apkalpošana, gan šeit viņi iznomās noliktavu un tā tālāk. (...) No manas saprašanas es domāju, ka tur būs kāda maza firma, kas atvedīs datorus, atvērs kaut kur veikalu un pārdos. Pat iedomāties, ka tur būs miljonu apgrozījums, nevarēju.”
Pirms dažiem gadiem ar jautājumiem par “Quanta Computer” pie Artemjevas ieradās Valsts policija. Kā noskaidroja “De facto,” kriminālprocess tika sākts jau 2013.gada nogalē, jo Latvijas banka bija konstatējusi aizdomīgus darījumus uzņēmuma kontā, paziņoja par to Kontroles dienestam, kas savukārt vērsās policijā. Tā sāka kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu.
“Tika organizēta starptautiskā sadarbība, tiesiskās palīdzības lūgumi, dokumentu analīzes, kas vainagojās ar to, ka virs 23 miljoniem ASV dolāru tika atzīti par noziedzīgi iegūtiem un atgriezti Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumam, kas bija cietis šī nozieguma laikā,” stāsta Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska. Viņš apstiprina, ka šis uzņēmums ir “Google”.
“Google” uz “De facto” lūgumu komentēt lietu neatsaucās, taču Taivānas mediji savulaik rakstīja, ka šis interneta pakalpojumu gigants serverus iepērk no “Quanta Computer”. Pati Taivānas kompānija publiski atzina, ka aiz tās vārda bija aizslēpušies krāpnieki.
Iesaistīto Latvijas banku policija neatklāj, taču norāda, ka tā ir nostrādājusi labi. SIA “Quanta Computer Inc” vadības ziņojumos pie gada pārskatiem gan ir norādīts, ka uzņēmumam bija konts “SEB bankā”. Banka komentāros par notikušo ir lakoniska: “SEB banka ir ieviesusi iekšējās procedūras atbilstoši starptautiskajām un vietējām prasībām, lai diendienā pārraudzītu klientu veiktos darījumu un identificētu netiesiskas darbības. Identificējot pārkāpumus, aizdomīgas un sodāmas darbības, mēs kā banka par tām ziņojam noteiktām iestādēm normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.”
ENAP priekšnieks Bauska stāsta, ka jau nākamnedēļ Valsts policija lietu plāno nosūtīt kriminālvajāšanai Lietuvas prokuratūrai, jo aizdomās tiek turēti divi Lietuvas pilsoņi,. Viens no viņiem ir Rimašausks, bet otrs - viņa līdzdalībnieks, kuram ir tādas pašas apsūdzības.
Par Rimašausku zināms ir diezgan maz. Pēc izglītības viņš ir inženieris, Lietuvā viņam piederējusi neliela būvfirma. Viņa advokāts Lins Kuprusevičs apgalvo, ka Rimašausks neko nelikumīgu nav darījis, turklāt neko daudz nesaprotot no datoriem. Tas, ka Latvijā gan policija, gan Rimašauska firmas dibinātāji Daugavpilī runā vēl par kādu Lietuvas iedzīvotāju, advokāta ieskatā apliecinot viņa klienta stāstīto.
“Teikšu, ka tas ļoti atgādina to, par ko runā mans klients. Viņš arī saka, ka kaut kādi cilvēki viņam teikuši, kādu firmu pirkt. Var redzēt, ka kāds kaut ko ir darījis, bija izdomājis kaut kādas shēmas, kaut kādas darbības. Vieniem teica nodibināt tādu firmu, citiem - to nopirkt. Laikam šo cilvēku mērķis arī varēja būt - iegūt šos miljonus. Bet ASV to šeit Lietuvā pasniedz tā, ka vienīgais vainīgais ir mans klients,” saka advokāts. Viņš arī apgalvo, ka Rimašausks pat elektronisko pastu no datora neprot nosūtīt.
Advokāts Kuprusevičs atklāj, ka Rimašausks divas reizes bija braucis uz Latviju sniegt liecības policijai, kur neviens viņu neesot mēģinājis aizturēt. Tur viņš esot skaidrojis, ka pats esot bijis pārsteigts par viņa uzņēmuma kontā ieskaitītajiem miljoniem. Lietuvas tiesa gan Rimašauskam acīmredzot nenoticēja, jo piektdien viņa lūgums atcelt piemēroto apcietinājumu tika noraidīts. Savukārt gala lēmums par viņa izdošanu Amerikai gaidāms tuvāko mēnešu laikā.