Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo personu sūdzības krimināllietā pret Rēzeknes slimnīcas ārstu par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu, kā rezultātā iestājās pacienta nāve, pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Pacientu Rēzeknes slimnīcā 2015. gada martā nogādāja ātrā palīdzība, un šogad aprit divi gadi kopš sirmgalvja nāves.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja 71 gadu veco Robertu Saukānu, kuram dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts. Tas notika 2015. gada 14. martā. Taču Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām vīrietis nomira.
Valsts policija 2015. gada maijā uzsāka kriminālprocesu pēc noziedzīga nodarījuma pazīmēm, kas paredzētas Krimināllikuma 138. panta otrajā daļā, bet pagājušā gada novembrī Valsts policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Toreiz policija atsaucās uz ekspertu secināto, ka ar diagnozi, kāda bija pacientam, ārsts nespētu palīdzēt. Taču tajā pašā laikā tika secināts, ka ārsts nemaz nebija noteicis diagnozi... Šā iemesla dēļ mirušā piederīgie saņēma arī kompensāciju no Ārstniecības riska fonda. Mirušā vīrieša piederīgie policijas lēmumu pārsūdzēja uzraugošajam prokuroram, vēlāk arī amatā augstākam prokuroram. Viņu sūdzība tika noraidīta. Jau šāgada februārī viņi ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā.
Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka cietušo iesniegtās sūdzības ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs, Neatkarīgajai pastāstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Kristīne Sutugina. «Gan procesa virzītājas inspektores, gan prokuroru secinājums par to, ka ārsta darbībās nav konstatējama cēloņsakarība ar cietušā nāves iestāšanos, ir acīm redzami kļūdains, izdarīts nepareizi, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus un nepareizi izprotot un interpretējot pierādīšanas priekšmeta būtību konkrētajā kriminālprocesā, ko nozīmē cēloņsakarība noziedzīgā nodarījumā par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu,» savu lēmumu turpināt kriminālprocesu pamato Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. Viņš uzskata, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos. Kriminālprocess nosūtīts izmeklēšanas turpināšanai Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes iecirknim.
Veselības inspekcija šajā lietā pēc tiesībsargājošo institūciju pieprasījuma veica konkrētā gadījuma ekspertīzi - pārbaudi. Inspekcijas atzinums par konstatēto tika iesniegts Valsts policijai, taču sīkāk rezultāti netiek komentēti, jo tiek atjaunota izmeklēšana. Kopumā pagājušajā gadā Veselības inspekcija izskatījusi 810 pacientu iesniegumus, no tiem par pamatotiem atzinusi 178, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijas speciāliste Līga Jeroščeva. Primārā veselības aprūpe, traumatoloģija, psihiatrija, zobārstniecība, ķirurģija, ginekoloģija un dzemdniecība, kā arī neiroloģija un neiroķirurģija ir medicīnas jomas, kurās iesniegts visvairāk pacientu sūdzību. Taču par pamatotām biežāk (pusē gadījumu) atzīti iesniegumi ginekoloģijā un dzemdniecībā. Mazāk pamatotas ir pacientu sūdzības primārajā veselības aprūpē.