Tiesa spriedumu nemaina: 20 gadi par bērnu slepkavību
Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu Baložos izdarītā slepkavības lietā, līdz ar to spriedums – 20 gadu brīvības atņemšana - par divu mazgadīgu bērnu noslepkavošanu ir stājies spēkā.
Divi bērni tika atrasti nogalināti savās mājās Baložos 2014. gada oktobrī. Aizdomās par bērnu slepkavību apcietināja zēnu māti Gintu Voicišu, un kopš tā laika sieviete atrodas ieslodzījuma vietā. Augstākā tiesa faktiski atstājusi spēkā pirmās instances tiesas spriedumu, kurā apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 118. panta otrā punkta par to, ka izdarīja slepkavību pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tas ir, noslepkavoja divas personas, kuras vainīgajam apzinoties atradās bezpalīdzības stāvoklī. Par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai noteiktais sods ir brīvības atņemšana uz 20 gadiem un policijas kontrole uz trīs gadiem.
Augstākā tiesa noraidīja prokurores kasācijas protestu, kā arī apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzību. Kasācijas protestā prokuratūra izteica lūgumu atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu daļā par apsūdzētajai noteikto sodu un atceltajā daļā nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Prokurores ieskatā, apelācijas instances tiesai, konstatējot jaunu atbildību pastiprinošo apstākli, vajadzēja noteikt apsūdzētajai bargāku sodu - mūža ieslodzījumu. Prokurori iepriekš, pamatojoties uz krimināllietā iegūtiem pierādījumiem, secināja, ka sieviete plānojusi savu bērnu noslepkavošu un pat jau bija veikusi slepkavības mēģinājumu. To apliecinājusi bērnu mātes datora izpēte, kurā meklēta informācija, piemēram, kāpēc nekas nenotiek, ja iedzer žurku indi...
Savukārt apsūdzētā un viņas aizstāvis kasācijas sūdzībā lūdza atcelt Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 21. jūnija lēmumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pēc kasācijas sūdzības autoru domām, izskatāmajā lietā nav konstatēti tieši pierādījumi apsūdzētās vainai, noziegums nav izmeklēts un pastāv būtiskas šaubas par nozieguma izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un vainīgajām personām. Advokāts apšaubīja iegūtos pierādījumus no apsūdzētās datora. Notiesātā Ginta Voiciša nevienā no tiesas sēdēm savu vainu neatzina. Rīgas rajona tiesā dienā, kad notika pēdējā tiesas sēde pirms sprieduma paziņošanas, G. Voiciša sacīja: “Manā datorā ir dokumentu faili, mūzika, bērnu fotogrāfijas, es nekad neesmu meklējusi informāciju par bērnu nonāvēšanu, un es nezinu, kurš to varētu būt darījis. Man izmeklēšanā neviens arī nav jautājis - vai dators ir mans? Lūdzu tiesu noskaidrot, kas ir manu bērnu slepkava...” Tomēr, ņemot vērā, ka Augstākā tiesa atstāja spēkā apelācijas instances spriedumu, ar kuru sieviete ir atzīta par vainīgu, šaubu nevienai tiesu instancei šajā jautājumā nav bijis - zēnus nogalinājusi pašu māte.
Izskatot lietu kasācijas instancē šonedēļ, Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa ir iztiesājusi lietu atbilstoši Kriminālprocesa likuma normu prasībām un nav pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumus un Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus.