Šodien Augstākās tiesas Krimināllietu departaments varētu paziņot lēmumu tā sauktajā Baložu slepkavības lietā. Divu mazu zēnu māti tiesā par dēlu slepkavību, kas pirms vairāk nekā diviem gadiem oktobrī notika Baložos. Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot šo lietu, pagājušā gada jūnijā Rīgas rajona tiesas spriedumu par 20 gadu cietumsodu bērnu mātei Gintai Voicišai atstāja negrozītu, tāpēc apsūdzētās aizstāvis vērsās Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību, savukārt kasācijas protestu iesniedza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors.
Augstākās tiesas Krimināllietu departaments vakar sāka lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tāpēc tuvākajās dienās varētu būt zināms lēmums. Augstākā tiesa informē, ka ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma 118. panta 2. punkta par to, ka viņa izdarīja slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tas ir, noslepkavoja divas personas, kuras, vainīgajam apzinoties, atradās bezpalīdzības stāvoklī. Sieviete noslepkavoja divus savus mazgadīgos dēlus. Par šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētajai noteikts sods brīvības atņemšana uz 20 gadiem un policijas kontrole uz trim gadiem. Apelācijas instances tiesa (Rīgas apgabaltiesa), iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētās aizstāvja apelācijas sūdzību un prokurora apelācijas protestu, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.
Prokuratūra prasīja sievietei mūža ieslodzījumu, kāds par šo noziegumu Krimināllikumā arī ir paredzēts, jo uzskatīja, ka sieviete ir plānojusi savu bērnu slepkavību. Prokuratūra uzskata, ka tiesas spriedums ir nepamatots daļā par soda noteikšanu apsūdzētajai personai, jo sods ir pārāk mīksts un nesamērīgs attiecībā pret izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas veidu un apsūdzētās attieksmi pret izdarīto. Savukārt apsūdzētās advokāts Normunds Duļevskis Neatkarīgajai iepriekš atzina: aizstāvība uzskata, ka Ginta Voiciša nav vainojama savu bērnu slepkavībā. Zēni tika atrasti miruši savās gultiņās 2014. gada 10. oktobrī. Jau neilgi pēc šā notikuma policija uz aizdomu pamata aizturēja zēnu māti, un kopš tā brīža gados jaunā sieviete atrodas cietumā.
Iepriekšējā tiesas sēdē (Rīgas apgabaltiesa, 2016. gada jūnijs) tiesu debatēs prokurore Alla Seibute atgādināja, ka tieši G. Voiciša savā datorā pirms bērnu nāves dienas un īpaši intensīvi 13 dienu pēc kārtas meklējusi viena veida informāciju internetā, kas saistīta ar dažādiem nelaimes gadījumiem. Tiesas sēdē arī atklājās, ka prokuratūra uzskata: jau pirms tam G. Voiciša mēģinājusi bērniem ko nodarīt, jo internetā meklēti dati: kāpēc nekas nenotiek, ja bērns apēd mušmiri, ja apēd līmi, ja saelpojas gāzi... «Rodas pārliecība, ka apsūdzētā bija pārņemta ar bērnu slepkavības plānošanu un viņa mērķtiecīgi uz to gājusi,» tā prokurore. Ja paliek negrozīts pirmās instances spriedums par 20 gadu cietumsodu, personai ir tiesības uz pirmstermiņa atbrīvošanu jau pēc 15 cietumā pavadītiem gadiem, un tas par divu bērnu slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos ir neadekvāts sods, uzskata prokuratūra. Prokurore minēja divu citu slepkavību iztiesāšanu, proti, Gaļinai Rendai piespriesto sodu par 8 gadus veca zēna noslepkavošanu («izēstās ievārījuma burciņas lieta»), kur tika piespriesta brīvības atņemšana uz 15 gadiem, jo bija vainu mīkstinošs apstāklis sievietes grūtniecība un savu lomu nospēlēja tas, ka šī sieviete nebija ilgstoši plānojusi nogalināt savu bērnu. Otra ir medicīnas māsas Daigas Tēraudas lieta, kur par bērnu sakropļošanu un nonāvēšanu piespriests mūža ieslodzījums.