Zolitūdes traģēdija: starptautiski tiesu darbi nav uzsākti

Pagājušā gada maijā Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V. informēja, ka Valsts kancelejā iesniegts iesniegums par to, ka tas varētu vērsties pret Latvijas valsti starptautiskā arbitrāžas tiesā, un prasījuma kopējā summa tobrīd bija vairāk nekā 11 miljoni eiro. Neatkarīgā noskaidroja Valsts kancelejā, ka līdz šā gada sākumam formāls arbitrāžas process nav uzsākts, taču nepastāv termiņš, cik ilgā laikā to iespējams uzsākt.

Strīds izvērties par daudzstāvu dzīvojamo ēku Rīgā, Priedaines ielā 20 - Zolitūdes traģēdijas vietā, kur, sagrūstot veikalam Maxima, bojā gāja 54 cilvēki. Veikala drupas ir novāktas, izveidota pagaidu piemiņas vieta bojāgājušajiem, bet nav skaidrības par to, kas notiks ar daudzstāvu dzīvojamo ēku. Tajā neviens nedzīvo un arī nenojauc. Turklāt Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas statuss joprojām ir - pagaidu.

Nekustamā īpašuma - daudzstāvu dzīvojamās ēkas - attīstītāja ir SIA Homburg Zolitude (HZ), bet tās īpašnieks - jau minētais Nīderlandes investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V., kas pārstāv 800 Nīderlandes privātos investorus. HZ uzskata, ka Rīgas dome īpašumu nepamatoti klasificējusi par graustu, tādējādi īpašuma vērtība, iespējams, tikusi samazināta. Investoram ir vēl citas pretenzijas pret Rīgas pašvaldību. HZ kā Nīderlandes investīciju fonda pārstāve uzskata, ka investora tiesības esot aizskartas un ieguldījums apdraudēts. Investori domā, ka ir notikusi ieguldījuma faktiskā ekspropriācija, pārkāptas Civillikuma normas, Latvijas un Nīderlandes līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, Satversmes 105. pants par tiesībām uz īpašumu un ka Rīgas pašvaldības rīcība uzskatāma par nepamatotu un ārvalsts investoru diskriminējošu tiesas spriešanu.

Tik tiešām - Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisija 2015. gadā lēma, ka daudzstāvu ēka ir A kategorijas grausts, tās kopējais nolietojums tehniskajā atzinumā noteikts 70 procentu apmērā. Un tiešām - Rīgas pašvaldības vadība nav slēpusi nostāju, ka daudzstāvu ēka šajā vietā jānojauc, ja ne citu, tad ētisku apsvērumu dēļ, un traģēdijas vietā jāizveido pastāvīga piemiņas vieta bojāgājušajiem. Tādējādi tiktu izrādīta cieņa mirušajiem un dzīvajiem - bojāgājušo piederīgajiem un draugiem, cietušajiem un viņu tuviniekiem.

HZ nepiekrita novērtējumam un Vidi degradējošu būvju komisijas lēmumu apstrīdēja Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam. HZ šonedēļ Neatkarīgajai sacīja, ka ēka Priedaines ielā 20 nav nodota ekspluatācijā un par graustu to pasludināt nevarot. Taču strīds ar pašvaldību tālāk par lēmuma apstrīdēšanu nav risināts. No sarunas izrietēja, ka par šo īpašumu netiek maksāts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis, kādu pašvaldība konkrētos gadījumos ir tiesīga noteikt grausta īpašniekam, bet, ja pašvaldība tādu piemērotu, HZ to pārsūdzētu. Tiesāšanās, visticamāk, nebūtu ātra.

Lai kādi argumenti izskanētu, vismaz pašlaik Nīderlandes investīciju fonda vēršanos Valsts kancelejā var uzskatīt par informēšanu - fonds informē par saviem nodomiem, kas nenozīmē rīcību, proti, vēršanos pret Latvijas valsti Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa bija 11 763 899 eiro. Valsts kancelejā par komunikāciju ar Nīderlandes investīciju fondu un HZ sīkāk nestāstīja.