Jezgu ap rektora amatu izmanto ne tikai politikā, bet pat kriminālprocesā

T.s. Lemberga prāvas astoņu gadu laikā jau vismaz trešo reizi atradies kāds politiķis, kuram liekas, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs pārkāpj drošības līdzekli, «faktiski vadot Ventspils pilsētas domes darbu».

Šoreiz tas ir Nacionālās apvienības (partijas oficiālais nosaukums ir «Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK») valdes loceklis, bijušais Ventspils augstskolas (VeA) prorektora pienākumu izpildītājs finanšu un administratīvajos jautājumos Edvards Ratnieks.

Jāatgādina, ka 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanu priekšvakarā par to pašu tiesai sūdzējās Ventspils domes opozīcijas deputāti Ivars Landmanis un Vladislavs Šafranskis, bet 2012. gadā - partijas Vienotība ietekmīgā pārstāve Lolita Čigāne.

Iesniegums prokuroram

Par VeA senāta mandātu prorektora amatam nesaņēmušā E. Ratnieka aktivitātēm kļuva zināms pēc tam, kad šā gada 11. janvārī advokāte Irina Kauke Rīgas apgabaltiesā pieteica lūgumu atcelt A. Lembergam piemērotos drošības līdzekļus.

Tiesas aicināts paust viedokli par advokātes lūgumu, prokurors Juris Juriss paziņoja, ka pie prokurora vērsusies kāda fiziska persona, lūdzot noskaidrot, vai A. Lembergs neesot pārkāpis drošības līdzekli. Prokurors solīja, ka savu viedokli par advokātes pieteikto lūgumu paudīs pēc šīs fiziskās personas vēstules nosūtīšanas tiesai. Personas vārds un uzvārds netika minēts.

Savu viedokli par drošības līdzekļa atcelšanu J. Juriss pauda pēc nedēļas, sakot, ka tas, viņaprāt, ir samērīgs, tāpēc nav atceļams. Prokurors arī uzsvēra, ka vēl jāpārbauda iepriekš minētais fiziskās personas iesniegums.

Minētā fiziskā persona izrādījās E. Ratnieks, kurš uzreiz pēc Jaungada svinībām 2. janvārī prokuroram J. Jurisam personīgi adresējis iesniegumu, kurā lūdzis «pārbaudīt, vai lietas materiālos un liecinieku liecībās, kas sniegtas administratīvās lietas Nr. A420261816 ietvaros Administratīvajā rajona tiesā

2016. gada 20. decembra tiesas sēdē, nav konstatējamas Aivara Lemberga noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmes un iezīmes Aivaram Lembergam piemērotā drošības līdzekļa (aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus) pārkāpšanā, faktiski vadot Ventspils pilsētas domes darbu». Vēstulē E. Ratnieks pieļāvis, ka A. Lembergs tirgojies ar ietekmi, jo, pēc politiķa domām, tieši A. Lembergs esot panācis Ventspils augstskolas rektores Gitas Rēvaldes atbrīvošanu no amata.

Datumi nodod

Savu vēstuli politiķis parakstījis ar elektronisko parakstu. Tas datēts ar 2017. gada 2. janvāri plkst. 22.10. Spriežot pēc citiem dokumentiem, politiķa vēstuli J. Juriss ir pieturējis savā atvilktnē, bet 11. janvārī, kad I. Kauke pieteica lūgumu par drošības līdzekļu atcelšanu, nolēmis to izmantot kā argumentu, lai šo lūgumu noraidītu. Pavadvēstulē tiesnesim Borisam Geimanam prokurors paskaidrojis: «Ņemot vērā, ka šajā stadijā tiesa ir procesa virzītājs kriminālprocesā /attiecīgs numurs/ un tikai tiesai ir ekskluzīvas tiesības spriest tiesu», «pārsūtu Jums Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā saņemto Edvarda Ratnieka iesniegumu daļā par iespējamo apsūdzētā Aivara Lemberga prettiesisko rīcību - drošības līdzekļa pārkāpšanu.»

Interesanti arī, ka ar 11. janvāri datētā J. Jurisa vēstule ar ziņotāja vēstuli pielikumā no Ģenerālprokuratūras ēkas Kalpaka bulvārī 6 līdz Rīgas apgabaltiesas ēkai Abrenes ielai 3, kas ir aptuveni pusotru kilometru gara distance, ceļojusi piecas dienas - reģistrācijas zīmogs uz dokumenta liecina, ka tas tiesu namā nonācis 16. janvārī.

Lai cik arī interesantas šīs un citas detaļas nebūtu, B. Geimans tiesas zālē neļāva apspriest šo politiķa iesniegumu prokuroram.

Cīņa par naudu un varu

Tātad E. Ratnieka iesniegumam «kājas aug» no ieilgušā strīda (sākās jau 2015. gada beigās) par Ventspils augstskolas rektora un arī prorektora amatiem.

Konspektīvi strīda būtība ir šāda.

Ventspils dome ik gadu Ventspils augstskolai piešķir visai ievērojamas summas (publiski izskanējis, ka, piemēram, 2015. gadā - ap 1 miljonu eiro) dažādiem veicinošiem pasākumiem - piemaksām pasniedzējiem ar doktora grādu, rektoram, dekāniem, zinātniekiem, doktorantūras programmām, ES projektu līdzfinansējumam, studentu brīvā laika pavadīšanas pasākumiem, vieslektoru apmaksai u.tml.

Cita starpā, šīs piemaksas arī G. Rēvaldei ļāvušas saņemt visai solīdu atalgojumu. Kā liecina viņas amatpersonas deklarācijas, 2015. gadā G. Rēvalde par darbu VeA kopā saņēmusi 93 740 eiro, bet par darbu Rīgas Tehniskajā universitātē (tātad atļauts savienot amatus) - 14 588 eiro. Kopā 2015. gadā G. Rēvalde tātad saņēmusi 108 000 eiro, un ne pirms tam, ne pēc tam viņai tik ievērojams atalgojums nav bijis.

Kad Ventspils domei radās aizdomas par pašvaldības piešķirtā finansējuma izlietošanu un tika mēģināts uzsākt pārbaudi, kā tiek tērēti šie līdzekļi, rektore šīm pārbaudēm sāka likt šķēršļus. Ventspils domes un A. Lemberga viedoklis bija - ja nevar pārbaudīt līdzekļu izlietojumu, tad naudu dot nevar. Ja iepriekš bija konflikts starp rektori un daļu VeA kolektīva par vadības stilu, tad tagad iezīmējās arī jauns konflikts starp rektori un Ventspils pašvaldību.

Briestot konfliktiem, Ventspils augstskolā amatu atstāja prorektore finanšu un administratīvajos jautājumos Marina Mekša. Rektore Gita Rēvalde šim amatam aicināja no Rīgas E. Ratnieku un apstiprināja viņu par prorektora pienākumu izpildītāju. Tomēr VeA senāts E. Ratnieku amatā neapstiprināja, uzskatot, ka viņam nav pienācīgas pieredzes finanšu jautājumos. E. Ratnieks palika par prorektora pienākumu izpildītāju, bet bija iezīmējies jauns konflikts starp G. Rēvaldes virzīto E. Ratnieku un lielāko daļu augstskolas kolektīva. Atbilstīgi statūtiem, VeA senātā darbojas 15 pārstāvji no augstskolas akadēmiskā personāla, 4 studējošo pārstāvji un viens citu darbinieku pārstāvis.

Rektora amats un politika

Konflikti apogeju sasniedza pagājušā gada 25. maijā, kad VeA Satversmes sapulce atcēla no amata G. Rēvaldi. Kā šo notikumu aprakstījusi prese, sapulcē «sprieda un apsaukājās vairāk nekā sešas stundas». «Satversmes sapulces dalībnieki par klaju necieņu uzskatīja faktu, ka rektore pameta Satversmes sapulci, ignorēja darba kārtību un nesniedza darbības pārskatu. Rektore deklarēja, ka viņai nevienam augstskolā ne par ko nav jāatskaitās, nav jāinformē par savu darbību, apsūdzēja sapulces vadītāju par to, ka viņai netiek dots vārds» utt. Par G. Rēvaldes atcelšanu nobalsoja 21 pārstāvis, seši bija pret, bet viens nebalsoja. VeA Satversmes sapulcei 18 pārstāvjus deleģē augstskolas akadēmiskais personāls, 6 pārstāvjus - vispārējais personāls, 6 pārstāvjus - studenti. Tātad Satversmes sapulces lēmums nepārprotami parāda augstskolas kolektīva vērtējumu rektores darbam.

Savukārt 21. jūnijā valdība nolēma, ka tās kompetencē neietilpst G. Rēvaldes atcelšanas apstiprināšana, un iecēla par Ventspils augstskolas rektora pienākumu izpildītāju Kārli Krēsliņu, kuru VeA senāts nesen apstiprināja pilntiesīgā rektora amatā.

Tomēr arī K. Krēsliņa apstiprināšana nenozīmē, ka skandālam ap rektora un prorektora amatiem ir pielikts punkts. G. Rēvalde ir pārsūdzējusi VeA Satversmes sapulces lēmumu par atcelšanu no amata, kā arī ir iesūdzējusi tiesā Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Vītoliņu par goda un cieņas aizskaršanu. Abās lietās turpinās tiesvedība. Tagad tātad arī kļuvis zināms, ka skandāls ap rektora amatu izmantots, lai atstātu spēkā drošības līdzekli A. Lembergam un varbūt pat panāktu jauna kriminālprocesa uzsākšanu, respektīvi - censtos visiem spēkiem ierobežot populārā politiķa aktivitātes priekšvēlēšanu laikā.

Zīmīgi - t.s. Lemberga oponenti pirms gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām ir pasūtījuši sabiedriskās domas aptaujas, kurās citu starpā mēra arī G. Rēvaldes un E. Ratnieka popularitāti Ventspilī.