Izskatot krimināllietu par uzņēmēja Kaspara Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu Siguldas policijas iecirknī, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien vienu no apsūdzētajiem bijušajiem policistiem - Juriju Rudakovu - attaisnoja pēc abiem viņam inkriminētajiem Krimināllikuma (KL) pantiem, bet otrs bijušais policists - Juris Stepiņš - tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā un sodīts ar trīs gadu cietumsodu.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, Rudakovs attaisnots pēc KL 125.panta 3.daļas par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tomēr apsūdzības daļu pēc šī panta tiesa nolēmusi nosūtīt pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanai Rīgas rajona prokuratūras virsprokurorei. Kā aģentūrai LETA uzsvēra tiesā, pirmstiesas izmeklēšanai lietas materiāli tiks nosūtīti pēc tam, kad spriedums stāsies spēkā.
Tāpat Rudakovs attaisnots pēc KL 317.panta 2.daļas par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tā saistīta ar vardarbību un vardarbības piedraudējumu.
Savukārt Stepiņš atzīts par vainīgu pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas. Viņam piemērots trīs gadu cietumsods un aizliegums trīs gadus ieņemt amatus iekšlietu struktūrā.
Tiesa arī daļēji apmierinājusi cietušās Ieviņa-Brambja atraitnes kaitējuma kompensācijas pieteikumu. Viņai par labu šodien nolemts piedzīt 50 860 latus, no kuriem 50 000 lati ir atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu, bet 860 lati - kompensācija par bērna uzturēšanu. Šī nauda piedzenama no Stepiņa.
Tāpat tiesa pieņēmusi arī divus blakuslēmumus, kuri arī varēs stāties spēkā tikai vienlaikus ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, viens blakuslēmums ir par Siguldas policijas iecirkņa inspektores Maksimovas nepienācīgu pienākumu pildīšanu, veicot sākotnējās darbības kriminālprocesā. Kā ziņots, cietušās puses pārstāvis advokāts Saulvedis Vārpiņš iepriekš uzsvēra, ka policijas inspektore, kura sākotnēji izmeklēja šo lietu, nodevusi mirušā uzņēmēja sievai izmazgāt nelaiķa drēbes, bet tādējādi, iespējams, zuduši pierādījumi, kas varētu sekmēt taisnības noskaidrošanu. Līdz ar to būtu jāvērtē šīs inspektores atbilstība ieņemamajam amatam, tiesā sacīja Vārpiņš.
Savukārt otrs blakuslēmums pieņemts par kriminālprocesa uzsākšanu pret liecinieku Valdi Mežkungu, kurš pats saistībā ar Ieviņa-Brambja lietu sākotnēji bija nonācis aizdomās turamā statusā. Vēlāk Rīgas rajona prokuratūrā kriminālprocess pret viņu tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Savukārt šodien pieņemtais tiesas sprieduma blakuslēmums paredz uzsākt pret Mežkungu kriminālprocesu pēc KL 300.panta 2.daļas par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.
Šodien lietā pasludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams no 15.aprīļa. Pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.
Kā ziņots, Ieviņš-Brambis 2007.gada jūnijā no galvas traumas mira Siguldas policijas iecirknī. Pēc viņa nāves tika uzsākts kriminālprocess, kura izskatīšanu pirmā tiesu instance pabeidza 17.martā, kad abi apsūdzētie tiesai teica pēdējo vārdu, lūdzot sevi attaisnot. Savukārt prokuratūra viņus tiesas debatēs pieprasīja atzīt par vainīgiem un notiesāt ar reāliem cietumsodiem.
Rudakovam par Ieviņa-Brambja fizisku ietekmēšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu prokurore bija pieprasījusi sešu gadu cietumsodu, bet Stepiņu par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas, bija lūgts sodīt ar trīs gadu brīvības atņemšanu. Abiem apsūdzētajiem prokurore bija lūgusi piemērot arī trīs gadu aizliegumu ieņemt noteiktus amatus iekšlietu struktūrā, bet Rudakovam - arī policijas kontroli uz diviem gadiem.
Tāpat valsts apsūdzības uzturētāja savā runā izteicās par cietušo pieteikto kompensāciju. Prokurore uzskatīja, ka šis pieteikums ir apmierināms daļēji.
Abi apsūdzētie kategoriski noliedza, ka būtu fiziski ietekmējuši mirušo uzņēmēju.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar Ģenerālprokuratūras sniegto informāciju vienam no nu jau bijušajiem policistiem apsūdzība uzrādīta pēc KL 125.panta 3.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 15 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tāpat apsūdzība viņam uzrādīta pēc KL 317.panta 2.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu. Saskaņā ar likumu par šādu nodarījumu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Savukārt otram bijušajam policistam apsūdzība uzrādīta pēc KL 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas. Likums par šo nodarījumu paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.