"Šo daudzo gadu laikā, ko dzīvoju Islandē, jau bija aizmirsies, kā ir, ka jābaidās. Jābaidās par savu bērnu, tuvinieku un visbeidzot pašas drošumu. Pagājušās nedēļas nogalē vecā labā Islandīte sašupojās. Aizturot elpu, visi cerēja, ka bez vēsts pazudušo Birnu atradīs. Ar katru brīdi gan šīs cerības ruka un, laikam jau tikai visticīgākie cilvēki vēl līdz pēdējam brīdim ticēja un cerēja, ka jaunā sieviete pārradīsies dzīva, sveika un neskarta," tā aizvadītās nedēļas nogalē sociālajos tīklos skumju stāstu par Islandes galvaspilsētā Reikjavikā pazudušo Birnu iesāka kāda latviete, kura jau daudzus gadus dzīvo Islandē.
Stāsts tik tiešām ir ļoti skaudrs un biedējošs, un tā fināls ir skaļi pāršalcis visu Skandināviju.
"Tika uzsākta vēl nebijusi meklēšanas akcija, kurā piedalījās gandrīz 800 glābēju, kuri pametot visu, steidzās Birnu meklēt," raksta kādreizējā žurnāliste Sanita Hildarson. "Pa centimetram, pa metram un kvadrātmetram. Neatlaidīgi, neēduši un nosaluši. Kur varēja pazust jauna sieviete, kura sestdienas agrā rīta stundā bija devusies prom no naktskluba? Dažas Reikjavikas vecpilsētā uzstādītās kameras bija viņu piefiksējušas, bet pēc tam viss - ne ziņas, ne miņas. Jau pirmdien parādījās pirmās aizdomas, ka sarkana Kia Rio automašīna piefiksēta tajās pašās videonovērošanas kamerās, kur Birna. Automašīnas šoferi lūdza atsaukties, lai sniegtu tik vertīgo informāciju. Brīvprātīgie atrada sievietes telefonu, kurš, kā izrādījās, bija izslēgts mehāniski. Pagāja vēl diena un nu jau visi plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka automašīna pieder nomai un ka to uz liktenīgo diennakti izīrējuši grenlandiešu jūnieki, bet netālu no ostas atrada kurpes, kuras tik nodevīgi līdzinājās tām, kurās pazušanas naktī staigāja Birna. Grenlandiešu zvejas trallera pie Islandes krastiem vairs nebija, tas vēl sestdienas vakarā bija aizkuģojies dzimtenes virzienā. Palīgā aicinot Dānijas Karaliskās armijas robežsardzes kuģi, islandiešu policisti un specvienības Vikingi kaujinieki devās pakaļ aizdomās turamajiem. Jau nākošajā rītā valsti pāršalca ziņa, ka kuģis ir pagriests atpakaļ uz Islandi, tā vadību pārņēmuši dāņi un Vikingi un Hafnafjörður ostā tas iekuģos ja ne vakarā, tad nākošaja rītā noteikti. Līdzcilvēkos vēl nedzisa cerība, ka Birna ir uz kuģa, sagūstīta, savainota, bet vismaz dzīva. Diemžēl drīz vien arī šī, pēdējā un lielā, cerība pagaisa. Birnas tur nebija. Sarkanajā Kia policijas eksperti atrada asins pēdas un vēlāk analīzes apstiprinājās, ka tās ir Birnas. Bija zināmi ari ekspertīžu rezultāti par kurpēm, tās tik tiešām piederējai viņai. Policija uz aizdomu pamata aizturēja trīs grenlandiešus jūrniekus, bet vēlāk, pārmeklējot kuģi, uz tā tos gaidīja jauns pārsteigums - aptuveni 40 kg hašiša 230 miljonu kronu vērtībā. Kā šī iespaidīgā krava paslīdējusi garām tik modrajai un naudaskārajai muitas acij, tagad skaidros smalkākas iestādes. Nāca brīvdienas un jau gandrīz nedēļu jaunā sieviete bija pazudusi. Sesdien meklēšanā devās gandrīz visi valstī esošie glābēji, malā nestāvēja ari pārējie iedzīvotāji. Diemēžl gadīto rezulātu nebija. Atrada neskaitāmus telefonus, rotas lietas, sadzīves sīkumus, bet tikai ne Birna. Līdz svētdienas pēcpusdienā nāca ziņa, tik ļoti gaidītā un bezgala skumjā. Birnas mirstīgās atliekas atrastas. Tās salas dienvidu piekrastē, kādus 60 km no galvaspilsētas, bija ieraudzījuši uz glābēju helihoptera TF-LÍF (TF-Dzīve) klāja esošie vīri. Tagad nu darbs ekspertiem un izmeklētājiem. Birnas vecākiem, tuviniekiem un draugiem viens posms ir beidzies. Meklēšanas un gaidīšanas vairs nav, priekšā bezgalīgais un smagais skumju ceļš ar tik daudziem "kāpēc" un "ja būtu".
Lai gaišs tev ceļš mūžībā, mīļā Birna, un taviem vecākiem bezgalīgu izturību."
