VID aptur 8,7 miljonu latu "naudas atmazgātāju" grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 24.martā apturēja ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb "naudas atmazgāšanu" saistīta noziedzīga grupējuma darbību.

Pēc sākotnējās informācijas grupējums laika posmā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada decembrim apgrozīja noziedzīgi iegūtus līdzekļus 8,7 miljonu latu apmērā un izvairījās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā. Kriminālprocesa, kas uzsākts šī gada martā, ietvaros pagājušajā nedēļā veiktas 16 kratīšanas Rīgā un tās rajonā.

VID darbinieki 2010.gada 24.martā īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu, kura ietvaros veiktas 16 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā. Kratīšanas veiktas noziedzīgā shēmā iesaistīto personu dzīves vietās, birojos un automašīnās.

Ņemot vērā to, ka viena no shēmā iesaistītajām personām ir nonākusi citas tiesībsargājošās iestādes redzeslokā par nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti un bija aizdomas par iespējamu narkotisko vielu esamību kādā no kratīšanas objektiem, kratīšanās tikai piesaistīti VID kinologi ar darba suņiem.

Pateicoties fiktīvo darījumu shēmai, labumu guva reāli strādājoši uzņēmumi - shēmas klienti. Shēmas klienti PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus, lai iegūtu tiesības uz PVN atskaitījumu, tādējādi samazinot sava uzņēmuma nodokļu maksājumus valsts budžetā. Kopumā iesaistītie uzņēmumi izvairījās no nodokļu nomaksas vairāk kā 1,5 miljonu latu apmērā. Noziedzīgais grupējums laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2009.gada decembrim apgrozīja naudas līdzekļus 8,7 miljonu latu apmērā. Lielākā daļa noziedzīgās shēmas klientiem darbojas metāla aprites sfērā.

Lai pilnībā pārtrauktu noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu darbību, VID 21 shēmā iesaistītam uzņēmumam ir noteikusi visa veida liegumus, piemēram, uzņēmuma pārreģistrācijas liegumu. Kopumā 23 norēķinu kontos ir apturēti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu naudas līdzekļi. Precīzs apturēto naudas līdzekļu apjoms pagaidām nav zināms, jo vēl nav saņemta nepieciešamā informācija no kredītiestādēm.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais