Šogad pašnāvību izdarījuši divi policisti

© F64

Šogad pašnāvību izdarījuši divi Valsts policijas (VP) darbinieki, kas ir trīsreiz mazāk nekā pērn, savukārt citos iekšlietu dienestos šogad pašnāvību gadījumi nav fiksēti, noskaidroja aģentūra LETA.

VP priekšnieks Ints Ķuzis šī gada sākumā paziņoja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarīja seši VP darbinieki un tas nebijis gadījums VP vēsturē. Policija, analizējot savu kolēģu pašnāvības gadījumus, secinājusi, ka tām pamatā bijuši sociāli ekonomiskie apstākļi, proti, kredīti, atkarības, problēmas ģimenes dzīvē. Minētās pašnāvības pamatā izdarītas, izmantojot dienesta šaujamieročus.

VP preses pārstāve Sigita Pildava aģentūrai LETA sacīja, ka abos šogad fiksētajos policistu pašnāvību gadījumos motīvi ir bijuši privāti, taču konkrētākas detaļas policija neizpauž.

Jau 2015.gadā VP izdarīja atbilstošus secinājumus un ieviesa pastiprinošus pasākumus, lai savlaicīgi novērstu šīs sociālās problēmas riskus.

VP koledžā policijas priekšniekiem tika organizēti kursi par to, kā atpazīt pašnāvību riskus un kā priekšniekiem par šīm problēmām runāt ar saviem padotajiem. Tāpat tiek nodrošināta iespēja policistiem doties uz sanatoriju, lai speciālā rehabilitācijas programmā risinātu izdegšanas un noguruma problēmas. "Diemžēl tā visā pasaulē ir problēma un policists nav pasargāts no ikdienas arī attīstītākajās valstīs," uzsvēra Pildava.

Citos iekšlietu dienestos - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts robežsardzē - pašnāvības šogad nav reģistrētas.

Iepriekšējos gados bija izskanējis, ka iekšlietu struktūrām līdzīgajos bruņotajos spēkos ir bijuši gadījumi, kad dienesta vietā pašnāvību izdarījuši karavīri. Aizbildinoties ar ētikas apsvērumiem, Aizsardzības ministrija aģentūrai LETA neatklāja, vai šogad kāds karavīrs izdarījis pašnāvību.

Ministrijā gan norādīja, ka, ņemot vērā dienesta paaugstinātos riskus, armijā tiek rūpīgi sekots karavīru psiholoģiskajai aprūpei, proti, karavīriem ir pieejami psihologu un kapelānu pakalpojumi.

Latvijā

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone stāsta: “Lai tās vēsturiskās ēkas iedzīvinātu, tur atgrieztos cilvēki, viņām ir vajadzīga renovācija. Renovācija vēsturiskām ēkām visdrīzāk ir salīdzinoši dārga, un jaunos projektos dominē zaļi iekšpagalmi, ļoti daudz zaļā infrastruktūra. Tas ir kaut kas, kur ir izaicinājums iestādīt koku, jo bieži pazemē ir ūdens caurules un siltumtīkli.”

Svarīgākais