KNAB jau trešo reizi soda Rēzeknes mēru Bartaševiču

Kā aģentūra LETA noskaidroja KNAB, Bartaševičs iepriekš bija noslēdzis vienošanos un tās grozījumus ar Mamikinu. Vienošanās paredzēja, ka Mamikina pilnvarota persona ir tiesīga šogad maijā vairākas nedēļas darbdienās uzturēties Rēzeknes pilsētas domes telpā ar mērķi vākt Latvijas iedzīvotāju parakstus lūgumrakstam EP komitejai par Igaunijas un Latvijas nepilsoņu balsstiesībām.

Maksa par Rēzeknes pilsētas domes telpu izmantošanu parakstu vākšanai netika noteikta.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums paredz, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Noslēdzot minētās vienošanās, Bartaševičs neievēroja likumā noteikto aizliegumu nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB konstatējis, ka Bartaševičs pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības. Par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu neievērošanu Bartaševičam piemērots 70 eiro sods, kuru Rēzeknes pilsētas mērs arī samaksājis.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gadā KNAB Bartaševičam piemēroja 150 eiro naudas sodu par nelikumīgu publicēšanos pašvaldības izdevumā "Rēzeknes Vēstnesis".

Bartaševičs izdevumā "Rēzeknes Vēstnesis" bija publicējis informāciju par sava vārda un cieņas aizstāvību, kā arī par veiktajiem pasākumiem, lai atsauktu par viņu citos laikrakstos publicēto aizskarošo informāciju.

KNAB uzskata, ka šāda informācija nav saistīta ar laikraksta izdošanas mērķi - informēt pilsētniekus par pašvaldības darbu, darba plāniem, pilsētas attīstību.

KNAB konstatēja, ka Bartaševičs pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības.

Savukārt 2014.gadā KNAB par amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu piemērojis 120 eiro naudas sodu Bartaševičam.

KNAB konstatējis, ka Bartaševičs kā 100% kapitāla daļu turētāja Rēzeknes pašvaldības pārstāvis 2013.gada vasarā SIA "Rēzeknes slimnīca" dalībnieku ārkārtas sapulcē, kurā tika izskatīts slimnīcas valdes locekles iesniegums par pilnvarojuma līguma pārtraukšanu, pieņēma lēmumu izmaksāt valdes loceklei atlaišanas pabalstu divu mēnešalgu apmērā.

Tādējādi Bartaševičs neievēroja likumā noteikto, ka atlaišanas pabalsts tiek izmaksāts valdes loceklim tikai tādā gadījumā, ja kapitāldaļu turētājs viņu atsauc no amata pirms termiņa beigām, nevis pilnvarojums tiek pārtraukts pēc valdes locekļa iniciatīvas kā konkrētajā gadījumā.

Arī toreiz KNAB secināja, ka Bartaševičs pārkāpumu izdarīja aiz neuzmanības.