Mamma: Muļķīgas Jura rīcības dēļ, par viņa pazušanu sacēlu kājās visu Latviju

Vakar Valsts policija lūdza palīdzību, lai atrastu 17 gadus veco Salacgrīvas pagasta iedzīvotāju Juri, kurš šī gada 20.decembrī izgāja no mājām un nebija atgriezies. Jura ģimene pateicas visiem par palīdzību, tomēr kā izrādās šoreiz ziņa par puiša pazušanu bijusi viltus trauksme.

Organizācija "Bezvēsts.lv" sociālajā tīklā facebook vēsta, ka puiša ģimene izsaka pateicību visiem, kuri aktīvi dalījās ar informāciju un palīdzēja meklēt un lūdz atvainojas par viltus trauksmi. Lai izvairītos no nesaprašanās un nepareizas interpretācijas, puiša māte nolēma pastāstīt, kas patiesībā notika.

Sieviete stāsta: "Mans dēls Juris - spēcīgs un izturīgs puisis, sportiskas miesasbūves. Dzīvojam mēs laukos un viņš nekad nav dzīvojis siltumnīcas apstākļos, palīdzēja saimniecībā, piestrādāja pie remontdarbos, pie lopiem, norūdīja savu raksturu. Lūk, arī tagad - nolēma pārbaudīt savu izturību - vai spēs viens pats vairākas dienas nodzīvot mežā. Vai izturēs? Sagaidīja brīvdienas, lai nekavētu nodarbības skolā, paņēma līdzi pašu minimumu, lai izdzīvotu mežā un pat atstāja mājās zīmīti ar tekstu- es būšu atpakaļ."

Juris nekādas detaļas par to, kur gatavojas dzīvot un kad atgriezīsies mājās, zīmītē nebija norādījis, tāpēc ģimene satraucās un sacēla trauksmi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ne naudas, ne mobilā telefona, ne dokumentu Jurim līdzi nebija. Agrāk šādus pārbaudījumus ar izdzīvošanu brīvā dabā puisis nebija mēģinājis, tāpēc ģimene arī raizējās un vērsās policijā un "Bezvēsts.lv." Māte pati arī devās meklēt dēlu tuvējā mežā un... satika viņu uz vienas no takām, kad viņš devās pēc ūdens, lai pagatavotu ēdienu. Lai neuztrauktu radiniekus, eksperimentu ar izdzīvošanu brīvā dabā ziemas apstākļos, Jurim nācās pārtraukt, kaut arī viņš juta, ka ir gana spēcīgs, lai vēl vairākas dienas pavadītu mežā.

Puiša māte norāda: "Ja mans dēls būtu zīmītē norādījis, kur tieši devies un ar kādu mērķi, vai būtu paņēmis līdzi mobilo telefonu, mēs tā nebūtu satraukušies, bet tā nācās piecelt kājās visu Latviju. Labi, ka ir tik atsaucīgi cilvēki, kuri mani uzklausīja un piekrita palīdzēt - ātri publicēja paziņojumu par pazudušo pusi un morāli mani atbalstīja. Būtu ļoti labi, ja no mūsu ģimenes piemēra citi vecāki un pusaudži izdarītu secinājumus: par saviem plāniem labāk laicīgi informēt tuviniekus, maksimāli detalizēti.Tad viņi būs mierīgi un un ar lieku trauksmi netraucēs veikt kādas svarīgas lietas".