Noziedznieku rokās pagaidām nenoskaidrotos apstākļos nonācis vairāk nekā pustūkstotis autovadītāju apliecību, kuras savulaik atsavinājuši Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) Ceļu policijas darbinieki.
Tagad šīs it kā juridiski nederīgās apliecības sākuši aktīvi izmantot noziedznieki, tādējādi apkrāpjot jau vairākas uzņēmējsabiedrības.
Kā šodien preses brīfingā informēja RRP Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins, policija marta vidū aizdomās par šāda veida krāpšanām ir aizturējusi četru cilvēku grupu un viņi visi ir Latvijas iedzīvotāji, kuri nekur nestrādā.
Savukārt par to, kā šie nederīgie dokumenti nokļuvuši trešo personu rokās jeb ārpus valsts institūcijām, noskaidros kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā. Šo lietu izmeklēs Valsts policijas Iekšējās drošības birojs (IDB), un process pagaidām sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Policijā sākta arī dienesta pārbaude. Savukārt RRP izmeklēs procesu par krāpšanu lielā apmērā. Pēc Grišina teiktā, policijai ir pamats domāt, ka atsavinātās autovadītāja apliecības trešo personu rokās varētu būt nonākušas ap 2007.gadu, bet tās izmantotas tikai tagad, pieļaujot, ka šos gadus tās ir kaut kur uzglabātas.
Policija ir atsavinājusi patlaban jau 514 savulaik vairumā gadījumu dzērājšoferiem atsavinātas apliecības, taču esot pamats domāt, ka apgrozībā varētu būt vēl nezināms skaits šādu nederīgu dokumentu. Tiek pieļauts, ka nederīgās tiesības var tikt izmantotas gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās. Noziedznieki apliecības nav pārveidojuši jeb viltojuši, izmantojot tās krāpšanās. Viņi piemeklējuši pēc fotogrāfijām sev līdzīgu personu apliecības un tādējādi veikuši krāpšanu. Patlaban ir noskaidrots, ka šie četri cilvēki ir iznomājuši septiņas automašīnas, ko vēlāk pārdevuši kādam Lietuvas noziedznieku grupējumam. Četras mašīnas iznomātas, izmatojot tieši vienu autovadītāja apliecību.
Tāpat noziedzniekiem izdevies no kāda nederīgo tiesību bijušā īpašnieka konta bankā noņemt 270 latu. Kad krāpnieki mēģinājuši no šī paša konta noņemt jau lielāku naudas summu, tas nav izdevies. Viņi arī mēģinājuši no kāda mobilo tālruņu operatora izkrāpt telefona aparātu, taču tas nav izdevies. Saprotot, ka ir atmaskoti, krāpnieki aizbēguši.
Policijā ir vērsušies arī pāris cilvēku, kuriem zvanījušas kādas personas, piedāvājot atpirkt šīs savulaik atsavinātās tiesības, taču to bijušie īpašnieki atteikušies maksāt, jo jau ieguvuši citas autovadītāja apliecības. Vēl policijā ar iesniegumiem vērsušies pāris cilvēki, kuriem radušās aizdomas, ka viņu nederīgie dokumenti izmantoti noziedzīgos nolūkos. Šie visi materiāli nosūtīti IDB.
Grišins aicina komersantus būt vērīgiem, kā arī atcerēties, ka autovadītāja tiesības saskaņā ar likumdošanu nav personu apliecinošs dokuments. Šīm tiesībām, ko atradusi policija, derīguma termiņš nav beidzies, lai gan Valsts nederīgo dokumentu reģistrā tās atzīmētas kā nederīgas. Ja komersantam ir noslēgts līgums ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, tad nav nekādu problēmu palūkoties, vai personas uzrādītais dokuments ir derīgs vai nav.
Kriminālpolicijas priekšnieks šodien nevarēja skaidri atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kāda tolaik policijā pastāvēja kārtība šoferiem atsavināto tiesību uzglabāšanā, atgriešanā vai iznīcināšanā. Izmeklēšana esot tikai sākumstadijā, tādēļ uz daudzajiem jautājumiem rast atbildes esot cerība tikai pēc plašas izmeklēšanas gan IDB, gan RRP iekšienē. Grišins skaidroja, ka parasti ceļu policists, piemēram, aizturot iereibušu vadītāju, noformē protokolu un uzreiz atņem tiesības, kuras tiek pievienotas lietas materiāliem. Tagad ar atsavināto tiesību iznīcināšanu nodarbojas Ceļu satiksmes drošības direkcija, taču kādreiz tas bija policijas pienākums.
Pagaidām esot vien aptuveni skaidrs, ka noziedznieku rokās nav nonākušas 2008 un 2009.gadā šoferiem atsavinātās tiesības. Kaste ar 514 nederīgajām autovadītāju apliecībām savulaik atsavināta tieši Rīgas reģionā.
Lai arī netieši, tomēr Grišins pieļauj, ka "saknes" šajā lietā varētu meklēt ap 2007.gadu, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja bijušo Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Ceļu policijas nodaļas priekšnieku Guntaru Levicki, kurš tika apsūdzēts vairākkārtējā kukuļu pieņemšanā. Tiesvedība šajā lietā joprojām turpinās.
Saistībā ar šiem jaunatklātajiem faktiem no dienesta pienākumu pildīšanas pagaidām neviens policists nav atstādināts, jo - lai to darītu, nepieciešams konstatēt kaut mazāko vainas pakāpi.
Tikmēr četru noziedznieku banda ir aizturēta, bet tikai viens no viņiem atrodas apcietinājumā. Diviem no aizturētajiem ir 20 gadu, vienam - 26 gadi, bet vēl vienam - 24 gadi. Neviens no viņiem nav narkomāns, arī alkoholu viņi lietojot reti.
Aizturētajiem bija saikne ar citu valstu noziedzīgiem grupējumiem. Grišins apliecināja, ka nomā izkrāptās automašīnas pārdotas Lietuvā, bet policija uzskata, ka tās jau nonākušas Austrumu valstu tirgū. Krāpnieki nomājuši pēc iespējas jaunākas automašīnas, un to markai nav bijusi nozīme. Latvijā viņiem izdevies izkrāpt "Ford Mondeo", "Opel Astra", "Subaru", "Mercedes Benz" un "Volkswagen" markas automašīnas.
Grišins atzina, ka līdz šim krāpnieki bija izmantojuši, piemēram, zagtus vai pazaudētus dokumentus, bet šāda afēra vēl neesot pieredzēta.