Ekonomikas policijai izdevies notvert grupējumu, kurš Rīgā uz bankomātiem uzstādījis norēķinu karšu datu nolasīšanas ierīces. Krāpnieki notverti aiz rokas šīs nedēļas sākumā. Ļaundaru vidū ir trīs ārvalstnieki – 26 un 27 gadus veci Igaunijas pilsoņi, kā arī 29 gadus vecs, agrāk tiesāts Bulgārijas pilsonis, informē valsts policijas pārstāvis Aigars Bērziņš.
"Meklēšanā izsludināts arī ceturtais grupas dalībnieks, 21 gadu vecs Bulgārijas pilsonis Ivans Bolukovs, kurš pārvietojas ar vieglo automašīnu Opel Astra, kurai ir Itālijas valsts numura zīme DD682DB," saka A. Bērziņš.
Policijai ir aizdomas, ka līdzīgas darbības grupējums veicis arī Igaunijā. Vai šī banda darbojusies arī Bauskā, kur pagājušajā nedēļā kādai baušķeniecei nezināmā veidā no viņas konta Kenijā tika noņemti vairāki simti latu, policija nekomentē. Starptautisko grupējumu izdevies notvert ar Eiropola palīdzību, aizturēšanas brīdī ļaundariem konfiscētas trīs norēķinu karšu datu nolasīšanas un uzglabāšanas ierīces. Pret vīriešiem sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 193. 1. panta 3. daļas, un sods par šādu nodarījumu ir brīvības atņemšana no pieciem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Ekonomikas policijas pārvaldes 1. nodaļas priekšnieks Ēriks Zaics stāsta, ka šādi noziegumi Latvijā nav jaunums. Par bankomātu aprīkošanu ar nelegālām ierīcēm un datu zādzību ik gadu tiek aizturēti vairāki ļaundari. Īpašs bums novērots 2008. gadā un 2009. gada sākumā. Parasti krāpnieki mēdz bankomātam uzstādīt miniatūru kameru, kas ir teju adatas acs lielumā, mainīt tastatūru vai ievietot karšu lasītājā savu ierīci, kas nokopē informāciju. Visbiežāk bankomāti tiek aprīkoti tik profesionāli, ka cilvēks krāpniecību nepamana. "Cilvēki nav speciālisti, un viņiem nav tādiem jābūt! Šādu ierīču izskats ir mainīgs. Tās tiek nelegāli izgatavotas un pielāgotas konkrētam bankomāta modelim," stāsta Ē. Zaics.
Savukārt banku pārstāvji apliecina, ka panikai nav pamata – bankomāti tiek rūpīgi apsekoti, un, ja nauda nelietīgi izkrāpta, banka to atdod atpakaļ tās īpašniekam.
Lai izvairītos no šādām zādzībām, a/s Swedbank preses pārstāve Kristīne Jakubovska aicina cilvēkus būt uzmanīgiem un pirms kartes ievietošanas rūpīgi aplūkot bankomātu. Ja rodas aizdomas, ka naudas mašīna izskatās vai darbojas citādi, nekā ierasts, jāziņo bankai. "Gadījumos, ja ir kādas aizdomas par kartes datu drošību, mēs klientam bez maksas izdodam jaunu karti," saka K. Jakubovska.
Šāda prakse ir arī SEB bankā, apliecina bankas preses pārstāve Agnese Strazda. Papildu drošībai viņa iesaka izveidot SMS vai internetbanku, kas ļauj vieglāk izsekot naudas plūsmai. "Nepieciešamības gadījumā kartes bloķēšana notiek, tikai sazinoties ar klientu. Ja ar klientu nav iespējams sazināties un ir pilnīga pārliecība, ka kartes datu drošība ir apdraudēta, aizstāvot klienta intereses, banka karti bloķē," saka A. Strazda.
Arī Nordea Latvija preses pārstāve Dagnija Stuķēna apliecina, ka banka gādā par klientu datu drošību, tāpēc visi bankomāti ir aprīkoti ar videonovērošanu. Krāpniecības gadījumā nauda klientam tiek atdota.
Ja no jūsu konta pretlikumīgi ir noņemta nauda, tad procedūra tās atgūšanai visās bankās ir līdzīga. Proti, jāraksta iesniegums par neatzītajiem darījumiem, un tad tiek uzsākta izmeklēšana. Nepieciešamības gadījumā, tiek iesaistīta kompānija, kas apkalpo konkrētās bankas bankomātu tīklu, un starptautiskās karšu organizācijas.