Valsts policija šogad sākusi trīs kriminālprocesus par cilvēktirdzniecību, šodien Saeimas Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē stāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) Nozares politikas departamenta Politikas izstrādes nodaļas vecākā referente Lāsma Stabiņa
Viņa sacīja, ka Latvija joprojām ir cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valsts. Latvijas pilsoņi galvenokārt cilvēktirdzniecībā tiek izmantoti ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, lai trešo valstu pilsoņi iegūtu iespēju legāli uzturēties Eiropas Savienībā (ES). Tāpat Latvijas pilsoņi kā cilvēktirdzniecības upuri tiek iesaistīti darbaspēka ekspluatācijā.
Tāpat pēdējos divos gados redzama cilvēktirdzniecība arī Latvijas iekšienē, proti, nepilngadīgo iesaistīšana prostitūcijā, norādīja Stabiņa.
Latvijā šogad policija sākusi trīs kriminālprocesus saistībā ar cilvēktirdzniecību. Divi kriminālprocesi ierosināti par piespiedu laulībām, viens - par darba ekspluatāciju. Kopumā šajās nelikumīgajās darbībās cietušas četras personas.
IeM pārstāve gan norādīja, ka Latvijai nevajadzētu būt optimistiskai par situācijas uzlabošanos nākotnē. Atsaucoties uz tiesībsarga Jura Jansona teikto, ka Latvijā vairāk nekā 600 000 cilvēku dzīvo zem nabadzības riska robežas, viņa norādīja, ka tieši finansiālās grūtībās nonākuši cilvēki bieži vien kritiski neizvērtē šādus šaubīgus piedāvājumus un piekrīt.
Šogad kopumā sociālo rehabilitāciju pēc ārzemēs pārdzīvotās cilvēktirdzniecības saņem 16 cilvēki, no kuriem 11 rehabilitāciju ir uzsākuši šogad. Tāpat no šiem cilvēkiem četras ir nepilngadīgas meitenes.