Ventspils novada Ugālē šodien sēras – Krauju kapos tiek glabāta Monta Reze – 15 gadus veca meitene, kura nosala pārsimt metru no savām mājām.
Tuvinieki Montu pēdējo reizi satika 18. februārī, un, visticamākais, tā arī bija viņas nāves diena. Tikai piecas dienas vēlāk par bērna pazušanu māte ziņoja policijai. Reiz jau meitene paņēmusi nelielu brīvsoli. Varbūt arī tāpēc tāda kavēšanās.
Policija sāka meklēšanu, izziņoja masu medijos, pat pieaicināja kinologus, taču bez rezultātiem. Nebija jau skaidrs, kur meklēt. Pirms iziešanas laukā no mājas Montai bijusi stundu ilga telefonsaruna ar kādu krietni vecāku par viņu puisi. Tas viņai esot paticis. Vectēvs vēlāk pārdzīvoja, ka mazmeita izskrējusi plānā jakā, – teikusi, ka viņai atbrauks pretī. Acīmredzot neatbrauca. 5. martā čokuriņā sastingušo meitēnu aptuveni 200 metrus no mājām atrada jaunākā māsa Evita.
Montas pazušanas dienā plosījās spēcīgs putenis, tāpēc nav brīnums, ka arī uzticamie suņi savu saimnieci nemācēja atrast agrāk. Bija vajadzīgs atkusnis.
Par notikušo ierosināts kriminālprocess, un šobrīd ir būtiski uzzināt tiesu medicīnas ekspertu secinājumus. Ventspils slimnīcas patologanatoms Uldis Nēliuss Neatkarīgajai apstiprina, ka sākotnējā apskatē vardarbības pazīmes nav konstatētas. Tas savukārt nozīmē, viņas vectēva Viļa Rutuļa versija par mašīnu, kas tumsā būtu notriekusi meitēnu, atkrīt.
Laboratorijā Rīgā tiek veiktas paraugu analīzes, tajā skaitā ķīmiskās. Iespējams, tās dos atbildi, kādēļ Monta nejuta salu. Rezultāti varētu būt gaidāmi jaunnedēļ. Izmeklētājus varētu interesēt arī vietējā televīzijā izskanējušās neoficiālās ziņas, ka meitenei bijis konflikts ar patēvu, par ko viņa pat grasījusies runāt ar sociālo darbinieku.
Dzīves apstākļi ģimenei nav no vieglajiem. Iepriekš tā mitinājusies daudzdzīvokļu namā Ugāles centrā. Taču acīmredzot komunālie maksājumi bijuši pārlieku lieli. Mammai Ingrīdai šobrīd nav darba. Tad nu aizgājuši dzīvot nomaļā lauku mājā.
Bēres notiek šodien pulksten vienos, bet pirms tam skolā ar bērniem strādā psihologu komanda. Monta klasē bijusi labi ieredzēta, un viņas draugiem šis ir smags brīdis. Skolas direktore Lāsma Millere spriež, ka mēdz būt tādi bērni, kas turas savrup, šķiet nomākti. Taču Monta tāda nebija. "Smaidīga, atsaucīga, dzīvespriecīga. Nebija nekā tāda, kas liktu aizdomāties, ka kaut kas nav kārtībā." Pirms tam skolā bijusi projektu nedēļa. Kad pēc brīvdienām Monta skolā neparādījās, pedagogi arī īpaši neuztraucās. Vīrusu sezona kā nekā, daudzi slimo. Droši vien arī viņa... Bet telefona zona tur Ugāles nomalē esot vāja. Sazvanīt, lai pārliecinātos, kas īsti atgadījies, nevar. Protams, kad lieta nonāca līdz policijai, visi satraukušies un daudziem Ugālē bijušas nelāgas priekšnojautas.