Šā gada pirmajos divos mēnešos ugunsgrēkos Latvijā dzīvību zaudējuši 50 cilvēki, turpretim analoģiskā laika periodā pērn ugunsnelaimēs gājuši bojā 34 cilvēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.
Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāvis Ansis Aniņš, šā gada janvārī un februārī valstī kopumā reģistrēti 1035 ugunsgrēki, kas ir nedaudz mazāk nekā 2009.gada divos mēnešos, kad reģistrēti 1057 ugunsgrēki.
Šogad līdz martam ugunsnelaimēs Rīgā gājuši bojā deviņi cilvēki, republikas pilsētās - septiņi, bet novados - 34. Visvairāk ugunsgrēku ar traģiskām sekām bijuši Talsu novadā, kur divos mēnešos gājuši bojā četri cilvēki. Savukārt traģiskākie ugunsgrēki Rīgā kārtējo reizi pieredzēti Latgales priekšpilsētā, kur divos mēnešos ugunsnelaimēs dzīvību zaudējuši trīs cilvēki.
Šogad janvārī un februārī ugunsgrēkos cietuši 60 cilvēki, no tiem Rīgā - 25, republikas pilsētās - deviņi, bet novados - 26. Ugunsdzēsēji no liesmām kopumā izglābuši 53 cilvēkus, no kuriem Rīgā - 22, republikas pilsētās - septiņus, bet novados - 24, liecina VUGD apkopotā statistika.
No šā gada pirmajos divos mēnešos reģistrētajiem ugunsgrēkiem 723 izcēlušies dzīvojamajās mājās, 83 - transportlīdzekļos un transporta nozares objektos, 26 - ražošanas ēkās, 39 - publiskajās ēkās, divi - lauksaimniecības ražošanas objektos, četri - noliktavās, bet viens - būvobjektā. Pamestas ēkas, izgāztuves un atkritumi deguši 157 reizes.
Divos mēnešos ugunsgrēkos kopumā nopostīta 91 ēka, 22 transportlīdzekļi, sadeguši 106 mājlopi un deviņi mājputni.
Šogad līdz martam VUGD darbinieki kopumā veikuši 259 glābšanas darbus, kuros izglābti 16 cilvēki, tai skaitā 11 pēc ceļu satiksmes negadījumiem atbrīvoti no avarējušām automašīnām. 35 gadījumos glābēju palīdzība bijusi nepieciešama iedzīvotājiem, 12 gadījumos VUGD speciālisti veikuši darbu ar bīstamām vielām, 37 gadījumos - nodrošinājuši tehnisko palīdzību, 18 reizes glābti cilvēki, bet 25 reizes - dzīvnieki.
Katru gadu martā ugunsdzēsēji-glābēji no ūdenskrātuvēm izvelk vidēji 15 cilvēkus, kuri ielūzuši ledū un noslīkuši. Faktiski gan šis ielūzušo un noslīkušo skaits varētu būt daudz lielāks. VUGD atgādina, ka atrasties uz ledus nekad nav simtprocentīgi droši, jo īpaši laika apstākļos, kad neliels sals mijas ar atkusni. Tas būtu jāatceras gan zemledus makšķerniekiem, gan arī cilvēkiem, kuri ziemas laikā izmanto tuvākos ceļus, šķērsojot aizsalušas ūdenskrātuves.
VUGD aicina iedzīvotājus nepaiet vienaldzīgi garām bērniem, kuri rotaļājas uz ledus, bet saukt viņus krastā un nepieciešamības gadījumā ziņot par to operatīvajiem dienestiem, zvanot uz tālruni 112, kamēr vēl nav notikusi nelaime.