BĒRNU SLEPKAVĪBA: Baložu lietā prasa mūža ieslodzījumu

Kā pierādījumu bērnu mātes vainai prokuratūra izmantoja savāktos datus no G. Voicišas datora © F64

Šodien Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt tā saukto Baložu lietu, kurā pirmā tiesu instance par vainīgu divu bērnu slepkavībā atzina zēnu māti Gintu Voicišu. Rīgas rajona tiesa piesprieda sievietei 20 gadu cietumsodu, taču ar sodu nebija apmierināti ne prokurore, ne sievietes advokāts.

Divu mazu zēnu - trīs gadus vecā Leona un gadu un divus mēnešus vecā Ričarda - slepkavība šokēja visu Latviju. Abi zēni tika atrasti bez dzīvības pazīmēm 2014. gada 10. oktobrī Baložos, kopmītņu nama istabiņā. Mediķus izsauca bērnu māte Ginta, kura, kā izriet no viņas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, bija izgājusi uz pusstundu pastaigāties, kamēr zēni guļ, bet atgriežoties atklājusi, ka bērni savās gultiņās guļ citādās pozās un nekustas. Aizdomās par slepkavību apcietināja bērnu māti. Rīgas rajona tiesa šāgada 12. janvārī bērnu māti atzina par vainīgu slepkavībā vainu pastiprinošos apstākļos un piesprieda 20 gadu cietumsodu. Šodien Rīgas apgabaltiesa apelācijas kārtībā turpinās izskatīt šo lietu, jo gan prokurore Jekaterina Kušakova, gan G. Voicišas advokāts Normunds Duļevskis spriedumu pārsūdzēja. Tiesas spriedums ir nepamatots daļā par soda noteikšanu apsūdzētajai personai, jo sods ir pārāk mīksts un nesamērīgs attiecībā pret izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, tā izdarīšanas veidu un apsūdzētās attieksmi pret izdarīto - šādi lēmumu pārsūdzēt spriedumu pamato apsūdzības uzturētājs - prokuroratūra. Prokurore lūdz mātei piespriest mūža ieslodzījumu ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem.

Pirms tiesas procesa turpinājuma jāatgādina, kā noritēja lietas izskatīšana pirmajā instancē. Prokurore J. Kušakova toreiz tiesā norādīja, ka lietā iegūtie pierādījumi ir pietiekami un apsūdzētās vaina ir pierādīta. Prokurore uzskaitīja pierādījumus - radu, kaimiņu, paziņu, mediķu sniegtās liecības gan par Gintas dzīvi pirms bērnu nāves, gan uzvedību slepkavības dienā, gan tādas liecības, kurās atklājas iespējamais slepkavības motīvs. Pēc apsūdzības domām, viņa nogalināja savus bērnus, lai viņi netraucētu sievietes privātajai dzīvei. Bērnu nāves iemesls ir mehāniska asfiksija, viņi noslepkavoti, nosmacējot ar spilvenu. Kā pierādījumu bērnu mātes vainai prokuratūra izmantoja savāktos datus no G. Voicišas datora - no tā jau ilgāku laiku pirms bērnu nāves dienas regulāri meklēta viena veida informācija internetā, kas saistīta ar dažādiem nelaimes gadījumiem bērniem, piemēram, par to, kāda ir indīgo sēņu ietekme uz bērnu, kas notiek, ja bērns iedzer benzīnu, metināšanas šķidrumu, motorzāģa eļļu, žurku indi; kur iegādāties tvana gāzi; kas notiek, ja bērns norij baterijas, kāda ir litija iedarbība; pēc cik ilga laika iestājas nāve, ja vēnā ielaiž gaisu; kas ir asfiksija, cik ātri iedarbojas etanols un citu. Prokurore bija pilnīgi pārliecināta, ka šo informāciju meklējusi pati Ginta, jo tas noticis regulāri un ilgstoši, nav pamata domāt, ka to darījis kāds cits. Kā viens no bērnu slepkavības motīviem tiesā izskanēja, ka G. Voicišai bērni traucējuši sakārtot viņas personisko dzīvi. Tiesā kā liecinieks tika pratināts arī bijušais Gintas draugs, taču viņš, lai arī juceklīgi atbildēja uz tiesneses, prokurores un advokāta jautājumiem (un atbildes nesakrita ar iepriekš policijā sniegtajām liecībām), uzsvēra, ka šādu motīvu uzskata par absurdu.

Pati sieviete savu vainu neatzina. Viņa tiesā paziņoja, ka izvēlas izmantot savas tiesības neatbildēt uz jautājumiem, un tiesa uzklausīja tikai sievietes liecību, kas bija sagatavota rakstiski un kuru G. Voiciša tiesā nolasīja. «Mani apsūdz par pašas bērnu nonāvēšanu, tā ir nepamatota apsūdzība. [..] Manā datorā ir dokumentu faili, mūzika, bērnu fotogrāfijas, es nekad neesmu meklējusi informāciju par bērnu nonāvēšanu, un es nezinu, kurš to varētu būt darījis. Man izmeklēšanā neviens arī nav jautājis - vai dators ir mans? Lūdzu tiesu noskaidrot, kas ir manu bērnu slepkava,» lasīja slepkavībā apsūdzētā.

G. Voicišas advokāts uzskata, ka lietā nav tiešu pierādījumu Gintas vainai un, ja ir vispār kādi pierādījumi, tad tie ir netieši. Liecības ir subjektīvas. Viņš atzina, ka neredz pierādījumus, ka tieši sieviete meklējusi informāciju datorā.



Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais