Kargina, neskatoties uz drošības līdzekli, ceļo uz ārzemēm
Bijušā Parex bankas prezidenta bijušās sievas Tatjanas Karginas dzīve pēdējos gados ir bijusi vienu vienīgu tiesu darbu un dažādu juridisku konfliktu virkne. Vispirms saspringta tiesāšanās par mantu un naudu pret savu bijušo laulāto.
Pēc tam konflikts ar šajā lietā viņu pārstāvējušo advokātu Čārliju Šmitu, kurš nesaņēma honorāru par savu darbu. Taču draudīgākās nepatikšanas Karginai saistās ar Imperius krimināllietu, kurā viņa un viņas māte Elvīra Iņušova ir sauktas pie kriminālatbildības par tiesību uz svešu mantu iegūšanu lielā apmērā ar viltu jeb krāpšanu un dokumentu viltošanu mantkārīgā nolūkā, kas radījusi būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm. Saskaņā ar apsūdzības viedokli T. Karginas un E. Iņušovas darbību rezultātā uzņēmējam Andrejam Kalējam nodarīti apmēram 1,4 miljonu latu zaudējumi.
Izmet partneri no biznesa
Savulaik T. Kargina, E. Iņušova un A. Kalējs bijuši sadarbības partneri nekustamo īpašumu biznesā. Taču kādā jaukā dienā A. Kalējs atklājis, ka, pašam nezinot, ir atcelts no amata firmā Imperius, bet viņa līdzdalība uzņēmumā un tātad gaidāmajā apmēram divu miljonu latu peļņā no puses samazinājusies līdz pieciem procentiem, bet 95% kapitāldaļu jau pieder E. Iņušovai.
2008. gada pavasarī tiesa pirmajā instancē apmierināja A. Kalēja prasību un atcēla Imperius dalībnieku sapulču lēmumus, kas samazinājuši Kalēja ietekmi uzņēmumā. Tiesa konstatēja, ka dalībnieku sapulce, kurā līdz 20 tūkstošiem latu palielināts uzņēmuma pamatkapitāls, bet A. Kalējs atlaists no valdes priekšsēdētāja amata, nemaz nav notikusi, bet dokumenti sagatavoti ārpus Imperius telpām. T. Kargina un A. Iņušova šo spriedumu pārsūdzējušas, Rīgas apgabaltiesa lietu apelācijas kārtībā skatīs šā gada maijā.
Ceļo, kurp un kad iepatīkas
2009. gada jūnijā, kad Rīgas apgabaltiesā tika uzsākta lietas izskatīšana, T. Karginai tika piemērots drošības līdzeklis, saskaņā ar kuru viņai bez tiesas atļaujas ir aizliegts izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas.
Mūsu valstī ir desmitiem ļaužu, kam piemērots šāds drošības līdzeklis un kuri tomēr no valsts šad tad izbrauc un atgriežas – jo viņi parasti palūdz tiesai atļauju, un tiesa pēc saviem ieskatiem, ja redz, ka apsūdzētais negrasās nekur bēgt, šo atļauju arī dod. Pēdējā gada laikā ārpus valsts vairākkārt ir devusies arī T. Kargina, taču, kā uzķēris cietušais A. Kalējs, virkne braucienu bijuši bez tiesas atļaujas.
Apkopojot liecinieku un dažādās iestādēs gūstamo informāciju, cietušais ir konstatējis, ka T. Kargina 2009. gada 17. augustā ar aviokompānijas air Baltic reisu BT424 devusies uz Maskavu un atgriezusies Latvijā 2009. gada 2. septembrī ar kompānijas air Baltic reisu BT726. 2009. gada 1. decembrī atkal bez tiesas atļaujas viņa devusies uz ārzemēm, izlidojot no lidostas Rīga ar reisu Rīga–Kopenhāgena–Londona, un atgriezusies Latvijā 2009. gada 4. decembrī.
Iedziļinoties T. Karginas ceļojumu maršrutos, cietušais ir ieguvis vēl šādu tādu, gluži apbrīnojamas precizitātes informāciju. Arī gadījumā, kad T. Kargina bija devusies uz ārzemēm ar tiesas atļauju, viņa lidojusi arī uz citām vietām, nekā norādīts lūgumos par atļauju izbraukt no valsts. T. Karginai bijusi atļauja izbraukt uz Abhāziju ārstēties sanatorijā Suhumi, bet tajā pašā laikā viņa braukusi uz Krieviju, tostarp uzturējusies Sanktpēterburgā sanatorijā Djuni, kas atrodas Primorskoje šosejas 38. kilometrā.
Šāda interese par T. Karginas ceļojumiem no cietušā puses ir saprotama – ja nu bagātā sieviete kādudien aizbrauc un nekad vairs neatgriežas? Un, protams, arī sašutums par to, ka likums prasa vienu, bet T. Kargina atļaujas darīt, kā pašai tīk.
Tiesāšanās iestrēgst
A. Kalējs ir centies rast skaidrību un taisnību, vēršoties dažādās tiesībsargājošajās iestādēs. Kādā no epizodēm A. Kalējs ir lūdzis arī aizturēt T. Karginu lidostā, taču policija nekādas darbības neesot veikusi, jo policisti it kā neesot varējuši pārbaudīt, vai uz T. Karginu ceļošanas aizliegums pastāv. Uzskatot, ka T. Karginas tiesas neatļautā ceļošana ir prettiesiska rīcība, kas arī apdraud viņa kā cietušā intereses kriminālprocesā, A. Kalējs šomēnes ir vērsies ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot pārbaudīt informāciju par T. Karginas ceļojumiem un nodrošināt viņas turpmāku likumpaklausību. Taču, kā liecina Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību departamenta prokurores L. Dadzītes atbilde, A. Kalēja iesniegumā prokuratūra pēc būtības nav iedziļinājusies, nosūtījusi iesniegumu Rīgas apgabaltiesai, lai tā pati izvērtē situāciju.
Pagājušā gada vasarā lietas izskatīšana tika atlikta uz pusgadu, taču arī pēc pusgada tā neatsākās. Kā skaidro T. Karginas lietu izskatošās tiesneses palīdze, neilgi pirms nozīmētās tiesas dienas tiesnesei radušās veselības problēmas. Tiesneses darba grafiks esot saspringts, līdz ar to nav bijis iespējams nozīmēt lietas izskatīšanas atsākšanu ātrāk kā uz šā gada maiju. Tiesnese nekādā gadījumā neesot ieinteresēta stiept lietu garumā. Savukārt par T. Karginas izbraucieniem uz ārzemēm tiesneses palīdze zināja teikt, ka pēdējā laikā apsūdzētā vairākkārt lūgusi atļauju izbraukt no valsts un tiesnese to nav liegusi. Par neatļautiem ceļojumiem tiesneses rīcībā pašlaik neesot pierādītas informācijas. Ja šāda informācija parādīsies, par to, visticamāk, tikšot diskutēts un spriests prāvas gaitā, kad atsāksies tiesāšanās.