Bijušais Jūrmalas mērs Hlevickis varēs pretendēt uz pirmstermiņa atbrīvošanu

Pēc šā gada 23.jūlija, kad tā dēvētajā Jūrmalgeitas lietā notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis būs izcietis divas trešdaļas no piespriestā piecu gadu brīvības atņemšanas soda, viņš varēs pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu.

Hlevickis ieslodzījumā joprojām uzvedas labi, un no šā gada 27.janvāra viņš izcieš sodu daļēji slēgta tipa cietumā augstākā režīma pakāpē. Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksu šādiem notiesātajiem atsevišķos gadījumos ir tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā.

Kā ziņots, pērnajā rudenī aģentūra LETA ziņoja, ka Hlevickis strādājot cietuma medpunktā. 1956.gadā dzimušais Hlevickis ir mediķis arī pēc izglītības - 1980.gadā viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.

Brīvības atņemšanas soda termiņš Hlevickim beigsies 2012.gada 23.martā.

2008.gada 22.augustā Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu 2005.gada Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā, kurā bija apsūdzēts Hlevickis (tolaik LPP), uzņēmējs Germans Milušs un deputāta kandidāts Gvido Harijs Volbrugs.

Gan Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā, gan AT Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada janvārī Hlevicki, Milušu un Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.

Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, bet Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Tā kā Milušs bija pazudis bez vēsts, viņa sievas iemaksātā drošības nauda - 20 000 latu - ar tiesas lēmumu tika ieskaitīta Valsts kasē.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais