Krīzes laikā, kad pieaug spriedze sabiedrībā, policija nozieguma pastrādāšanā novērojusi daudz lielāku un niansētāku agresivitāti nekā agrāk, raksta "Diena".
Pie šādām slepkavībām, kas pastrādātas pēkšņas agresivitātes uzplūdos bez konkrēta motīva Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis pieskaita janvārī Saulkalnē notikušo traģēdiju, kur kāds pircējs pārgrieza rīkli veikala pārdevējai, jūlijā Vānes pagastā nogalināto benzīntanka operatori un trīskāršo slepkavību Āgenskalnā, kur ģimenes vienīgais dēls nogalināja savus vecākus un pēc tam nošāvās pats.
Aizdomās par nežēlīgo slepkavību Saulkalnē mēnesi vēlāk policija aizturēja 28 gadus veco Alekseju Š., kurš dzīvoja netālu esošajos Sauriešos. Viņš policijai liecināja, ka Zinaīdu nogalinājis, jo pārdevēja viņam nav gribējusi dot uz parāda cigaretes. Atteikums vīrieti sadusmojis, pastāstīja prokurore Ieva Paeglīte.
Ķuzis atceras, ka šo lietu atšķetināt bijis grūti, jo nav bijis izprotams motīvs. Kas tieši palīdzējis sazīmēt aizdomās turēto, viņš neatklāj, tikai norāda uz izmeklētāju iepriekšējo pieredzi. Prokurore Paeglīte stāsta, ka lietā joprojām vēl daudz darāmā, tādēļ nav iespējams prognozēt, kad to varētu virzīt uz tiesu. Lai arī pēc aizturēšanas Aleksejs Š. vainu atzinis, vēlāk viņš liecības mainījis un patlaban savu vainu noliedz.
Prokurore neuzskata, ka Saulkalnes slepkavība būtu jāsaista ar valstī valdošo ekonomisko krīzi, jo līdzīgi noziegumi notikuši arī treknajos gados. Viņa savā darbā arī nejūtot, ka līdzīgu spontānu slepkavību būtu vairāk. Cits viedoklis ir Ķuzim, kurš pēdējā gada laikā pastrādātajos noziegumos novērojis daudz lielāku agresijas izpausmi. Lai slēptu nozieguma pēdas, upuri tiek ne tikai aprakti, bet arī dedzināti un sadalīti. Slepkavības tiekot pastrādātas pat bez loģiska izskaidrojuma, kā, piemēram, tas ir jūlijā nogalinātās 16 gadu vecās Olgas gadījumā. Slepkavību iepriekš rūpīgi bija izplānojuši četri viņas skolasbiedri. Motīvs - jaunieši bija izlēmuši izveidot "mafiju", kas ar laiku "bailēs turētu visu Rīgu", stāsta Ķuzis. Meitenes slepkavībai vajadzēja būt bandas dibināšanas sākumpunktam. Lai neviens pēc slepkavības "nenolēktu", upuri dūra visi pēc kārtas un pēc tam noslēpa iepriekš izraktā bedrē. Pēc puišu aizturēšanas policija kratīšanā atrada sprāgstvielas, kas ļauj domāt arī par turpmāk ieplānotiem noziegumiem.
Lielāku vardarbību policija novērojusi arī sadzīves strīdos, kuros parasti "pakāvās, izsita kādu zobu, un miers", bet pēdējā laikā tie beidzoties ar smagiem miesas bojājumiem vai slepkavībām. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad sadzīves rakstura slepkavību skaits pieaudzis par trim gadījumiem (kopā 18).
Tiesu psiholoģijas eksperte Evija Strika uzskata, ka ļoti reti cilvēks, kurš bijis likumam paklausīgs, kuram nav bijuši raksturīgi dusmu, agresijas, naidīguma uzliesmojumi, zaudējot darbu, pēkšņi kļūst tik vardarbīgs, ka nogalina cilvēku. Cilvēkam, kurš jau bijis tendēts pārkāpt sabiedrības normas, kuram raksturīgs naidīgums, citu cilvēku vainošana savās problēmās, krīzes situācijas var būt daudz spēcīgāki aktivizējošie faktori vardarbīgas uzvedības realizēšanai. Ja valstī ekonomiskā situācija kļūst sliktāka, pieaug spriedze, tad šīs "riska grupas personas" daudz vieglāk un daudz biežāk savu spriedzi izlādē uzvedībā, arī nežēlīgā un vardarbīgā.
Policijas dati rāda, ka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem septiņiem mēnešiem, šogad šajā pašā laika posmā pastrādāto slepkavību skaits pieaudzis par 13. Pavisam šogad pastrādātas 73 slepkavības.