Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) darbinieki, nopratinot "13.janvāra kustības" priekšsēdētāju Vladimiru Lindermanu, nolēmuši viņu atzīt par liecinieku, nevis aizdomās turamo kriminālprocesā par 2009.gada janvāra grautiņiem Vecrīgā.
Lindermans gan vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu viņu iekļaut apsūdzēto sarakstā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar 2009.gada janvāra grautiņiem Vecrīgā. Viņa iesniegums tika pārsūtīts policijai. Pēc Lindermana nopratināšanas nolemts, ka viņš grautiņu laikā nav veicis noziedzīgas darbības, tādēļ nav nekāda pamata viņu atzīt par aizdomās turamo. Kā aģentūrai LETA sacīja RRP preses pārstāve Sigita Pildava, vērtējot iespējamo Lindermana dalību šajās nekārtībās, tika izpētīti pat visi videomateriāli, taču viņš nekur nav aktīvi piedalījies.
"Es piedalījos šajos notikumos, un šis fakts ir fiksēts," aģentūru LETA iepriekš informēja Lindermans, "paskaidrošu, kāpēc es pieņēmu tādu lēmumu. Pirmkārt, tautas dumpja dalībnieku tiesu gatavo pilnīgā slepenībā. Nešaubos, ka izmeklētāji jau ir "paskaidrojuši" apsūdzētājiem un viņu radiem - ja tie klusēs, tad spriedumi it kā būs mīkstāki. Īstenībā, balstoties uz savu pieredzi, varu pateikt, ka tamlīdzīgos politiskos procesos viss notiek citādi: jo mazāka atklātība, jo garāks termiņš. Mana piedalīšanās apsūdzētā lomā piešķirs tiesai lielāku rezonansi, tostarp arī starptautisko, un traucēs pieņemt nežēlīgu lēmumu."
"Otrkārt, politiskās partijas, kas organizēja mītiņu, faktiski atteicās no tiem, kurus sapulcēja Doma laukumā. Tāda uzvedība man liekas necienīga un nodevīga. Arī mani mēģinājumi uzstāties apsūdzēto aizsardzībā žurnālista un sabiedriskā darbinieka lomā ne pie ka nav noveduši," savu rīcību motivē politiskais aktīvists.
Kā ziņots, Rīgas tiesu apgabala prokuratūrā joprojām turpinās izmeklēšana pret 46 personām par aktīvu dalību janvāra nekārtībās Vecrīgā, aģentūru LETA informēja prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks.
Šīm 46 personām jau šā gada jūlijā celtas apsūdzības pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem.
Vēl pret 18 personām lieta tika izdalīta un nodota atpakaļ policijai izmeklēšanas turpināšanai. Tāpat šajā izdalītajā lietā policijai būs jāturpina meklēt līdz šim nenoskaidrotās personas, kas piedalījās Vecrīgā notikušajās nekārtībās, informēja Vasks.
Prokuratūra šajā laikā - no apsūdzību celšanas brīža - no policijas nav saņēmusi nevienu lūgumu sākt kriminālvajāšanu pret citām personām. Tāpat šajā laikā prokuratūrā nav izbeigts process ne pret vienu grautiņu dalībnieku. Prokuratūra informācijas sniegšanā par šī procesa izmeklēšanu ir visai skopa, norādot, ka turpinās kriminālvajāšanas izmeklēšana pret jau iepriekšminētajām 46 personām. Prokuratūra arī atsakās prognozēt, kad lieta varētu nonākt tiesā.
LETA jau ziņoja, ka policija kriminālvajāšanas sākšanai uz prokuratūru nosūtīja janvāra Vecrīgas grautiņu kriminālprocesa pirmo daļu, kas saturēja materiālus par 64 personām, kuras aktīvi iesaistījušās masu nekārtībās.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākais speciālists Edgars Dudko, iesaistīto personu skaita, nodarīto zaudējumu un apjomīgo lietas materiālu ziņā šī bijusi viena no pēdējā laika apjomīgākajām izmeklēšanām.
Lietas materiāli apkopoti 39 sējumos jeb nepilnos 10 000 lappušu, veiktas vairāk nekā 700 pratināšanas, 50 liecību pārbaudes notikumu vietās, kā arī nozīmētas 28 dažādas ekspertīzes. Apkopojot iegūto informāciju, noskaidrots, ka 2009.gada janvāra nekārtībās cietušas 35 juridiskās personas, kā arī 21 fiziskā persona un kopējo nodarīto zaudējumu apjoms veido aptuveni 185 770 latus, norādīja Dudko.
Par nekārtībām tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas - par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem. Saskaņā ar šo Krimināllikuma pantu vainīgās personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem.