No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) iegūtie dati var tikt izmantoti dažādiem mērķiem, tostarp arī noziedzīgām darbībām, tā pieļauj Drošības policija (DP).
Kā aģentūrai LETA norādīja DP priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, kriminālprocess saistībā ar šo datu noplūšanu ir uzsākts Valsts policijā, bet DP savas kompetences ietvaros sniegs nepieciešamo atbalstu nozieguma izmeklēšanā.
Savukārt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa aģentūrai LETA norādīja, ka personu ienākuma deklarācijām nav valsts noslēpuma statusa un šīs informācijas aizsardzības nodrošināšana ir VID tiešais pienākums. Nodarītā kaitējuma apjomu un atbildīgās personas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros noteiks Valsts policija, piebilda SAB pārstāve.
LETA jau ziņoja, ka no EDS noplūduši 7,4 miljoni dokumentu.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņoja, ka EDS atrasts drošības "caurums", pa kuru trīs mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Noplūdusi ne vien informācija par valsts augstākajām amatpersonām, bet arī uzņēmējiem un citām privātpersonām. "De facto" lēš, ka no potenciālā kaitējuma viedokļa šī ir vislielākā datu noplūde līdz šim Latvijā.
Faktu par informācijas noplūdi raidījumam pavēstīja cilvēki, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Šo cilvēku rīcībā 2009.gada pavasarī nonāca informācija, ka EDS sistēmā ir "caurums", pa kuru var iegūt visus EDS datu failus. No 4ATA sarunas ar cilvēku, kurš strādājis pie EDS izveides, esot noprotams, ka "caurums" ticis izveidots pēc ļoti augstas VID amatpersonas norādījuma. Visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju, norāda 4ATA.
Cilvēku grupa, kas ieguvusi šos datus, esot radīta ar mērķi organizēties vienotai cīņai par labāku Latvijas nākotni. Pašlaik 4ATA galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, lai neradītu priekšlaicīgu interesi no Latvijas specdienestu puses. 4ATA kodolu veidojot Īrijas un Lielbritānijas brigādes ar atbalstītājiem un aģentiem Latvijā. Viens no grupas mērķiem esot valsts izzadzēju saukšanu pie atbildības, tāpēc armijas darba grupa strādā pie iegūto datu automātiskas apstrādes un analīzes sistēmas izveides. Tas liek domāt, ka daļa iegūtās informācijas kaut kad var tik publiskota, lai atklātu datus par nodokļu nemaksātājiem, dīvainiem darījumiem, lielām algām vai prēmijām valsts pārvaldes darbiniekiem.
Inspekcija par notikušo datu noplūdi sola veikt pārbaudi. Ja atklāsies nopietni pārkāpumi, varētu sekot iesniegums prokuratūrai.
Raidījuma rīcībā pieejams saraksts ar aptuveni tūkstoš uzņēmumu nosaukumiem, kuru dati varētu būt noplūduši. Raidījuma veidotāji pieļauj, ka šis saraksts varētu nebūt pilnīgs.
Sarakstā redzami tādi uzņēmumi kā "Abonēšanas centrs Diena", Aizkraukles banka, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldes, zemnieku saimniecības, tirdzniecības uzņēmumi, piemēram, "Rimi", dažādas pašvaldības, piemēram, Aknīstes novada pašvaldība, pašvaldību uzņēmumi, slimnīcas un ārstniecības iestādes, dažādas biedrības un klubi, kā arī daudzas privātpersonas.
Apse Krūmiņa aģentūrai LETA apliecināja, ka līdz šim DP redzeslokā 4ATA nav nonākusi.