Soda naudu par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu ir tiesīga iekasēt tikai policija, taču janvāra nogalē ar šķietami šādu pamatojumu kādu autovadītāju sodījis privātuzņēmums - SIA "Parking Service Latvia" -, kas turklāt ar valsti nav saskaņojis ceļa zīmes izvietošanu ar norādi par maksas autostāvvietu.
Uzņēmums jau iepriekš ar maldinošu rīcību un agresīvu komercpraksi nonācis patērētāju sargu redzeslokā, un šonedēļ tiks lemts par tā sodīšanu.
Automašīna janvāra nogalē kādas darba dienas rītā novietota Rīgā, Satekles ielā 2, teritorijā, kas robežojas ar firmas "Trest" degvielas uzpildes staciju (DUS), un, kā apgalvo autovadītājs Igors, zīmes par to, ka šajā vietā ir maksas stāvvieta, neesot bijis.
Kad Igors dienas beigās devies pēc sava spēkrata, viņu sagaidījis nepatīkams pārsteigums - riteņiem uzlikts bloķētājs, bet uz mašīnas priekšējā stikla vīdējis dokuments, kas pirmajā acu uzmetienā atgādina administratīvā pārkāpuma protokolu (APP) un kurā viņam uzlikts 20 latu sods.
Dokuments gan vizuāli, gan saturiski ir teju identisks APP, tikai tā augšējā kreisajā stūrī ir neliels, zils četrstūris ar uzrakstu "Parking Service Latvia", kas norāda uz faktisko tā noformētāju.
Autovadītāja pārkāpums dokumentā, iespējams, apzināti ir aprakstīts neveikli un gramatiski kļūdaini un var maldināt. Vispirms pieminēts kāds "Ceļu satiksmes noteikums", un tikai pēc tam minēti "Parking Service Latvia" stāvvietas lietošanas noteikumi, kas pārkāpti. Nav gan norādīts, tieši kurš noteikumu punkts pārkāpts.
"Transporta līdzeklis "Mazda" valsts reģistrācijas numurs (..) 2010.gada 27.janvārī plkst.13 bija novietots stāvēšanai bez atļaujas neatļautā vietā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu/SIA "Parking Service Latvia" autostāvvietas lietošanas noteikumus, kuri izvietoti pie iebraukšanas aotostāvvietā," teikts dokumentā.
Zvanot uz dokumentā minēto tālruni, autovadītājam apgalvots, ka ceļa zīme ar norādi par maksas stāvvietu tur bijusi jau no rīta. To gan liek apšaubīt fakts, ka soda dokuments izrakstīts tikai dienas vidū. Arī dienu iepriekš, 26.janvārī, Igors spēkratu bija novietojis šajā pašā teritorijā.
Norādot uz to, ka darba diena jau beigusies, viņam piedāvāts 20 latus samaksāt nekavējoties - skaidrā naudā cilvēkam, kas noņems riteņu bloķētāju, vai arī doties uz banku un veikt pārskaitījumu uz dokumentā norādīto kontu. Igors izvēlējies maksāt bankā un pie sava spēkrata ticis tikai nākamajā dienā.
Biznesa portālam "Nozare.lv" interesējoties par ceļa zīmes uzstādīšanu Satekles ielā 2, uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe informēja, ka ceļa zīmju uzstādīšanu privātās teritorijās organizē to īpašnieki, saskaņojot ar LVC, taču šajā gadījumā saskaņošana nav notikusi.
Tiesībsargājošajās institūcijās aģentūrai LETA skaidroja, ka vienīgās institūcijas, kas Latvijā ir tiesīgas iekasēt soda naudu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, ir valsts vai pašvaldības policija, nevis privātuzņēmums, turklāt par soda samaksu obligāti ir jāizsniedz maksājumu apliecinošs dokuments. Ja šādas darbības veic privātuzņēmums, turklāt neizsniedzot kvīti vai čeku, tas cita starpā var tikt vērtēts kā krāpšana.
Uzmanību "Parking Service Latvia" jau pērn pievērsa Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas pēc vairāku sūdzību izvērtēšanas firmas darbībās konstatēja maldinošu un agresīvu komercpraksi attiecībā pret patērētājiem, noklusējot tiem lēmuma pieņemšanai būtisku informāciju un nenoņemot riteņu bloķētāju, kamēr nav samaksāta soda nauda. PTAC pērn uzlika "Parking Service Latvia" tiesisku pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.
Patērētāju sargi arī lūdza kompāniju sniegt paskaidrojumus par to, kāpēc nav pieejama uzskatāma un skaidra instrukcija par autostāvvietas maksas pakalpojumiem, kā arī matemātisku aprēķinu par stāvvietas noteikumos iekļautā līgumsoda apmēru un piemērošanu.
Nekādi skaidrojumi no "Parking Service Latvia" nav saņemti, tādēļ PTAC 11.februārī izskatīs firmai noformēto APP par PTAC lēmuma nepildīšanu. Par šādu pārkāpumu uzņēmumam var aprēķināt naudas sodu, kura minimālais apjoms ir 700 latu, un summa katru dienu var tikt palielināta, aģentūrai LETA skaidroja PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
PTAC saņemtās sūdzības bija par "Parking service Latvia" ierīkotu stāvvietu DUS "Dinaz" teritorijā Rīgā, Hanzas ielā. Kompānijā "Dinaz" portālam "Nozare.lv" vien paskaidroja, ka maksas autostāvvietas ierīko tur, kur to ļauj teritorija, proti, ja ir brīva vieta. Uz citiem jautājumiem, piemēram, kā tiek organizēta stāvvietu ierīkošana, uzņēmums atbildes nesniedz.
Pēc "Firmas.lv" datiem, SIA "Parking Service Latvia" reģistrēta 2009.gada 19.janvārī un līdzīgās daļās pieder Danielam Kominaram un Angelinai Bondarčukai.
Uzņēmumā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja, ka viens īpašnieks ir ārzemēs, bet otrs aizņemts, tādēļ jautājumi nosūtāmi pa elektronisko pastu. Atbildes firma pagaidām nav sniegusi.
Bondarčukai pieder arī trešdaļa uzņēmuma ar līdzīgu nosaukumu - SIA "Parking Service", kas apsaimnieko autostāvvietu "Park & Fly" netālo no Rīgas lidostas.
Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas nodaļā aģentūrai LETA atzina, ka uzņēmums maksu par autostāvvietu pakalpojumu sniegšanu var iekasēt saskaņā ar valdības izdoto "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību".
Šī kārtība nosaka, ka, saņemot samaksu par darījumiem skaidrā naudā, nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai var nelietot kases aparātus, darījumu apliecinot ar numurētu un VID reģistrētu kvīti, taču tikai tad, ja vidējie skaidrās naudas ieņēmumi mēnesī nepārsniedz sešas minimālās mēneša darba algas jeb 1080 latus.
VID nekonkretizēja, vai "Parking Service Latvia" ir izsniegtas kvītis darījuma apliecināšanai.
Vidējos skaidrās naudas ieņēmumus mēnesī aprēķina, trijos iepriekšējos mēnešos gūto skaidrās naudas ieņēmumu summu izdalot ar trīs. Ja vidējie ieņēmumi divus mēnešus pēc kārtas pārsniedz sešas minimālās algas, nākamā mēneša laikā jāsāk lietot kases aparāts, sistēma vai specializēta ierīce.
Sankcijas par šīs normas neievērošanu ir noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz piecus līdz 50 latus lielu sodu par darījumu apliecinoša dokumenta neizsniegšanu vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša dokumenta izsniegšanu klientiem, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.
VID gan aģentūrai LETA norādīja, ka minētās situācijas izvērtējums vairāk ir Ekonomikas policijas kompetencē.