Notikusi kratīšana bērnu slimnīcas būvuzrauga birojā, kuru saista ar naudas atmazgātāju shēmu

Naudas atmazgātāju shēmā, par kuras pārtraukšanu šonedēļ informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) un kurā iesaistīti 30 uzņēmumi, iesaistīts arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas būvdarbu uzraugs - SIA "Projektu vadības un attīstības birojs", šovakar ziņoja raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu informāciju.

Kā informēja "Nekā personīga", šī nav pirmā reize, kad šīs firmas vārds parādās naudas atmazgātāju shēmā. Finanšu policijas redzeslokā tas nonāca jau pērnā gada novembra sākumā, kad tika apturēts grupējums, kas varētu būt legalizējis 18 miljonus latu.

Trešdien no rīta Finanšu policijas operatīvie darbinieki negaidīti klauvēja pie piecām dzīvokļu un sešām uzņēmumu durvīm, lai savāktu pierādījumus nelegālai naudas atmazgāšanai. Konfiscēja arī četras lepnas automašīnas. Parasti kratīšanas shēmās iesaistītajos uzņēmumos notiek vienlaicīgi, lai darboņus pārsteigtu nesagatavotus. Uzņēmumi, kurus apmeklēja operatīvie darbinieki, darbojas dažādās, savstarpēji nesaistītās nozarēs. Piemēram, pārdod ziedus, tirgojas ar motorlaivām, kā arī sniedz grāmatvedības pakalpojumus.

"Projektu vadības un attīstības biroja" pamatnodarbošanās ir būvprojektu uzraudzība. Kad Finanšu policijas operatīvie darbinieki trešdien ieradās biroja telpās Bauskas ielā, uz vietas bija tikai viena darbiniece, kas dēvēja sevi par administratori un uz jautājumiem atteicās atbildēt, ziņoja raidījums.

"Projektu vadības un attīstības biroja" direktors, arī līdzīpašnieks un valdes loceklis Raitis Muižnieks jau aptuveni trīs mēnešus atrodas apcietinājumā saistībā ar korupcijas skandālu Bērnu slimnīcā.

Finanšu policijas darbinieki birojā jau bija otro reizi - pirmā bija saistīta ar pērnā gada novembra sākumā atklāto naudas atmazgātāju grupējumu, kas bija legalizējis aptuveni 18 miljonus. Pēc neoficiālām raidījuma rīcībā esošām ziņām, šajā shēmā "Projektu vadības un attīstības birojam" bijusi nozīmīga loma - viņi atradušies naudas atmazgātāju ķēdes galā un legalizējuši caur shēmu izlaisto naudu.

FPP priekšnieks Kaspars Čerņeckis par konkrētiem uzņēmumiem nerunā. "Uz doto brīdi, ja mēs runājam par šiem 30 uzņēmumiem, tad viņi visi tiek turēti aizdomās par kaut kāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, šādiem vai tādiem, bet viņi visi tiek turēti aizdomās uz doto brīdi," radījumam sacīja Čerņeckis.

Kā norāda "Nekā personīga", skaidrs, ka šoreiz izmantota populārākā valsts apkrāpšanas shēma - uz papīra veikti darījumi, par kuriem vēlāk no valsts pieprasīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa. Tā valsts budžetam garām šoreiz paslīdējis vairāk nekā miljons latu. Noziedzīgās darbības veiktas desmit mēnešus - no pērnā janvāra līdz oktobrim.

"Tā ir klasiskā naudas atmazgāšanas shēma, kad ir veidotas mākslīgi darījuma ķēdes par neesošiem darījumiem un tādā veidā caur PVN tiek nodarīts zaudējums valstij," komentē Čerņeckis.

Kā informēja "Nekā personīga", aizdomas par līdzīgu naudas atmazgāšanu krīt uz vēl vienu bērnu slimnīcas korupcijas skandālā iesaistītu firmu - SIA "Pamats". Uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes loceklis Aleksandrs Kreicers esot slēdzot fiktīvus līgumus ar septiņām dažādām firmām un vienu privātpersonu, līdzdarbojies pusmiljonu nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, informēja raidījums.

Izmeklētāji precizējuši arī uz bijušo Tautas partijas biedru Aivaru Lisenko krītošās aizdomas. Viņš līdzdarbojies naudas atmazgāšanā, kas iegūta no Bērnu slimnīcas pārejas projekta sadārdzināšanas. 11 800 latu no nelikumīgi iegūtajiem 22 000 pārskaitīti uz Aivara Lisenko un viņa sievas - Skrīveru novada domes priekšsēdētājas Guntas Lisenko tobrīd piederošā uzņēmuma SIA "Leidgunda" kontu.

Izmeklētāji bērnu slimnīcas būvniecībā iesaistītos tur aizdomās par izkrāptiem vairāk nekā 100 000 latiem, kas noticis, cieši sadarbojoties uzņēmējiem, slimnīcas amatpersonām un būvuzraugam, informēja raidījums.

Kā norādīja "Nekā personīga", "Projektu vadības un attīstības birojs" kūrē vairākus lielos projektus. Firma uzraudzījusi Pasta ēkas nojaukšanu, "Jelgavas cukurfabrikas" teritorijas attīrīšanu, Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību, "Latvenergo" TEC - 2 rekonstrukciju, Rīgas Stradiņa universitātes lielās aulas izveidi, kā arī citus valsts un Rīgas domes projektus.

2008.gada rudenī tā konkursā izraudzīta arī kā būvuzraugs Valsts ieņēmumu dienesta ēku kompleksa būvniecībai Mežaparkā. Līgums par šī vērienīgā projekta realizāciju noslēgts ar bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadīto firmu "Mežaparks SPV", taču patlaban būvuzraugam vēl nav, ko uzraudzīt, jo projekts naudas trūkuma dēļ ir iesaldēts.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais