Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Kriminālziņas

Cietumā esošos dzimumnoziedzniekus nepāraudzina

Cilvēki, kuri izdarījuši seksuāla rakstura noziegumus jeb tā sauktie dzimumnoziedznieki, signalizē par sabiedrībā notiekošo. "Ne reizi vien esmu dzirdējusi no saviem uzraugāmajiem, sodu izcietušajiem dzimumnoziedzniekiem, šādas frāzes: tagad nevienam nav laika, vecāki nespēj pieskatīt bērnus, viņi pat nezina, ar ko bērni ikdienā nodarbojas. Varbūt šo audzināšanu varu uzņemties es..." sarunā ar Neatkarīgo saka Valsts probācijas dienesta Alūksnes nodaļas vadītāja Monika Miglāne.

Nav pierādījumu tam, ka ekonomiskās krīzes radītās sociālās problēmas ietekmētu dzimumnoziegumu pieaugumu Latvijā, jo bezdarbs vai naudas trūkums nav iemesls, kāpēc kāds pastrādā seksuālu noziegumu, tomēr eksperti atzīst, ka krīze nav labvēlīgs laiks, lai šādu noziegumu skaits mazinātos.

Tomēr, ar norvēģu finansējumu īstenojot projektu par dzimumnoziegumiem notiesāto personu uzvedības korekcijas sistēmas attīstīšanu Latvijā, Valsts probācijas dienests (VPD) cer situāciju mūsu valstī mainīt. Diemžēl pašlaik probācijas speciālisti drīkst uzraudzīt tikai nosacīti notiesātos un tos, kuri pirms termiņa iznāk no cietuma, bet, ja cilvēks nosēdējis "no zvana līdz zvanam", nekādu probāciju, tas ir, uzraudzību, vai sociālās korekcijas programmas viņam piemērot nevar. Diemžēl arī cietumos ieplānotā dzimumnoziedznieku korekcijas programmas īstenošana pagaidām jāatliek, jo finansiālu apsvērumu dēļ no likuma par VPD izslēgts pants, ka dienesta speciālisti strādā ieslodzījuma vietās.

Cietumā vēl nestrādā

Pasaulē plaši tiek izmantotas efektīvas metodes, ar kuru palīdzību iespējams mazināt dzimumnoziegumus izdarījušo personu recidīvu. Ņemot talkā britu un kanādiešu pieredzi, arī Latvija sākusi pilnveidot darbu ar seksuālajiem likumpārkāpējiem, apmācot darbiniekus. Otra lieta – dzimumnoziedznieku sociālās uzvedības korekcijas programmas ieviešana. "Ieslodzījuma vietās programmu diemžēl pašlaik nevaram īstenot," atzīst projekta vadītājs I. Jurevičius, "šādas izmaiņas likumā tika izdarītas pērn vasarā, lai taupītu valsts naudu, jo, ja eksperti strādā cietumā, tas prasa papildu resursus." Tomēr VPD cer, ka vismaz divos cietumos to varēs darīt šogad, jo lūgta norvēģu atļauja pārdalīt projekta naudu.

Novērtēs bīstamību

Sabiedrība redz un dzird par tiem visskaļākajiem – izvarošanas ar smagu miesas bojājumu izdarīšanu un pedofilu – noziegumiem, tomēr tā ir mazākā daļa no dzimumnoziegumiem, norāda probācijas speciālists A. Zavackis. Kā piemēru viņš min gadījumu, kad 19 gadus vecam puisim bijušas attiecības ar 15 gadus vecu meiteni. Vecāki nav iebilduši, bet kādā dienā viņi sastrīdas ar puisi un uzraksta iesniegumu policijai. No Latvijas likumu viedokļa tas ir dzimumnoziegums – seksuālas attiecības ar nepilngadīgo. "Puisis saņem nosacītu sodu, un ir mūsu uzraudzībā. Un pretim cilvēks, kas divas reizes sodīts par izvarošanu," saka A. Zavackis. "Šie noziegumi ir ļoti dažādi, un probācijas darbiniekam ir jāspēj novērtēt dzimumnoziedznieka bīstamību."

Lai palīdzētu to izdarīt, Latvija ievieš "riska vajadzību instrumentu". I. Jurevičius skaidro: "Tas palīdz noteikt, cik liela ir bīstamība, ka cilvēks izdarīs atkārtoti dzimumnoziedznieku, izzināt cilvēka kriminogēnās vajadzības. Kā cilvēks nonācis pie dzimumnozieguma? Kāda ir noziedznieka nozieguma izdarīšanas sistēma, jo – lai cilvēks izdarītu dzimumnoziegumu, viņam jāiziet cauri vairākiem posmiem."

M. Miglāne, kas ir viena no apmācītajiem speciālistiem, no savas pieredzes stāsta, ka darbs ar dzimumnoziedzniekiem ir atšķirīgs. Kaut vai tas, kā dzimumnoziedznieks plāno izdarīt noziegumu. "Vispirms tās ir viņa fantāzijas, pārņemtība ar seksu, šo fantāziju kultivēšana," stāsta M. Miglāne. Viņa uzskata, ka nekāda kastrēšana nevar mainīt šos cilvēkus, tikai darbs ar viņa domāšanu. "Ja arī cilvēku kastrē, bet viņam domāšana ir tā pati, tad viņš atradīs veidus, kā panākt savu."

Lielākā daļa dzimumnoziedznieku tic, ka viņi nedara pāri upurim, viņi uzskata, ka palīdz. Pēc I. Jurevičius domām, probācijas speciālists ir tas, kam jānojauc šī pārliecība un jāpierāda, ka tas nav pareizi. Kā piemēru M. Miglāne min dzimumnoziedznieka priekšstatu par sievieti – katra sieviete vēloties, lai viņu izvaro.

Slimi vai nesaprot, ko dara?

Dzimumnoziedznieki ir ļoti dažādi – vienota tēla nav. Nevar pateikt, kā viņš visbiežāk ģērbjas, ko ēd, kur dzīvo, kāda izglītība un intelekta līmenis. Šie cilvēki var būt ļoti gudri, bet var būt ar garīgās attīstības traucējumiem. Tiesa, saskaņā ar pētījumiem šādu cilvēku starp dzimumnoziedzniekiem ir tikai 5 procenti.

Sabiedrībā valda viedoklis – visi dzimumnoziedznieki ir slimi. I. Jurevičius spriež: "Viņi nekrīt no gaisa, viņi ir mūsu sabiedrības produkts, ja tā var teikt. Viņiem ir bijušas attiecību problēmas bērnībā, mīlestības trūkums, pārdzīvojumi, vardarbība. Neviens nepiedzimst par dzimumnoziedznieku – tas mums būtu jāatceras." Dažādas garīgās veselības problēmas ir tikpat kā visiem noziedzniekiem, taču tas nav galvenais, kāpēc tiek izdarīts noziegums.

Dzimumnoziedznieki uzmeklē un atlasa neuzraudzītos bērnus no dažādām sabiedrības grupām, tomēr bērni no sociālā riska ģimenēm ir vairāk apdraudēti, jo par viņiem neviens neiestājas. Arī tā dzimumnoziedznieki attaisno izdarīto: viņam taču mājās visi dzer. Es viņu paņēmu pie sevis, paēdināju, izguldīju. Ko jūs brīnāties – pilns centrāltirgus klaiņojošu puišeļu...! "Tā ir otra šīs lietas puse, kā mēs rūpējamies par saviem bērniem," uzsver M. Miglāne.

***

DZIMUMNOZIEDZNIEKI

- 2009. gadā Valsts probācijas dienesta uzraudzībā nonāca 101 dzimumnoziegumu izdarījusi persona

- Ieslodzījuma vietās sodu par dzimumnoziegumiem pēc attiecīgajiem Krimināllikuma pantiem izcieš 516 personas (2010. gada 1. janvāris)

- 2009. gada septembrī astoņas no tiem bija sievietes

Avots: Valsts probācijas dienests