Aizvadīto gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) noslēdzis bez parādiem un arī šogad gatavs strādāt "normālā ritmā", stāsta dienesta priekšnieks Ainars Pencis.
Viņš norāda, ka 2009. gadā veikta štatu samazināšana, kopumā ietaupot piecus miljonus latu. Šogad algu samazināšanu neplāno un lielākā daļa nozarē strādājošo, apmēram 2500 cilvēku, algas dienā saņems 300 līdz 400 latu. Atlaišana tomēr turpināsies arī šogad, un vistiešāk to izjutīs 112 dienests, kurā plānota reorganizācija.
Dienesta vadītājs prognozē, ka 2010. gadā ugunsgrēku skaits varētu krietni pieaugt. Kopš sešdesmitajiem gadiem tiek apkopota statistika un novērots, ka reizi četros gados strauji palielinās ugunsnelaimju skaits. Pēdējoreiz šī kopsakarība novērota 2006. gadā, kas VUGD vedina domāt, ka šogad ugunsgrēku būs vairāk. "Šī tendence nav saistīta ar darbinieku skaita samazināšanu, bet ar gaisa temperatūru un mitruma daudzumu," norāda A. Pencis.
VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns uzsver, ka ugunsdzēsēji vairs nebrauks uz izsaukumiem, kuros viņiem obligāti nav jāpiedalās. Piemēram, nocelt kaķi no koka vai glābt iesalušu stārķi iedzīvotājiem nāksies pašiem. "Nebrauksim arī atlauzt aizcirtušās durvis – tas ir mājas apsaimniekotāja, atslēdznieka un citu speciālistu pienākums. Ja no dzīvokļa nāks dūmi, tad gan brauksim, tomēr par viltus izsaukumiem liksim maksāt," saka I. Zitāns. Administratīvi tiks sodīti arī tie iedzīvotāji, kuru mājokļu dūmeņi nav laikus iztīrīti, izraisot sodrēju degšanu.
Sarežģīta situācija varētu veidoties vasarā, kad plānots ugunsgrēku pieaugums. Piemēram, meža ugunsgrēku likvidēšana ir Valsts meža dienesta (VMD) uzdevums, tomēr, kā norāda I. Zitāns, pārsvarā dienests izmanto VUGD palīdzību. Ja būs daudz izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem un aizsvilinātiem šķūnīšiem, kas ir glābēju primārais uzdevums, VUGD varētu nepaspēt dzēst liesmas arī mežos. "Agrāk varējām piesaistīt cilvēkus un maksāt par virsstundām, tomēr šogad to vairs nevarēsim darīt," saka I. Zitāns.
Divdomīga situācija izveidojusies ar pērn līzingā iegādātajiem ugunsdzēsības auto. Ik gadu par tiem jāmaksā aptuveni četri miljoni latu, tomēr šogad oktobrī nauda varētu beigties. Pietrūkst aptuveni 700 000 latu, tomēr VUGD ir plāns, kā summu samazināt. Proti, trīs pacēlāji izrādījušies brāķi un nosūtīti atpakaļ līzinga kompānijai. Šobrīd notiek juridiskas pārrunas, lai panāktu, ka par pacēlājiem vairs nebūtu jāmaksā, tomēr līzinga speciālisti uzstāj, ka jānorēķinās arī par brāķēto tehniku.
***
UGUNSNELAIMJU STATISTIKA 2009. GADĀ
Valsts Ugunsgrēki Bojā Bojā gājušie gājušie bērni
Latvija 8997 145 3
Lietuva 16000 203 3
Igaunija 8421 63 1
Somija 15000 104 4