Cietumā izrēķinās, laužot ribas

Lauzti kauli, sasitumi, galvassāpes – šādas atmiņas par divus gadus senu joku dienu, 1. aprīli, saglabājušās Ivaram Cakaram. Viņš cietumā pavadījis vairākas sezonas un pieredzējis daudz, taču tik skarbai atriebībai kā 2008. gada 1. aprīlī nebija gatavs. Ivars, pēc paša stāstītā, pamatīgi norāvies, jo atteicies cietuma apsargiem dot naudu.

Uz tikšanos neatnāk

"Man ar vīru Daugavpils cietumā bija sarunāta īsā tikšanās. Gaidīju, gaidīju, bet mani pie viņa neielaida. Paprasīju advokātei, lai viņa aiziet un noskaidro, kas noticis. Viņa piezvanīja un pateica, ka vīrs smagi piekauts. Viņam joprojām redzamas salauztās ribas," satraukti stāsta Ivara sieva Irīna Cakare.

Kopš traumas pagājuši gandrīz divi gadi, tagad Ivars pārvests uz Valmieras cietumu. Neatkarīgā devās cietušo aplūkot arī klātienē, lai pārliecinātos par traumu nopietnību.

Bravūrīga zeka vietā aiz stikla ar klausuli rokā sēž vīrietis ar skumjām acīm. Viņš paceļ džemperi, un krūšu rajonā skaidri redzams kunkulis dūres lielumā. Pat cilvēkam bez medicīniskas izglītības ir skaidrs, ka veselam ķermenim šāds izaugums neveidojas. "Cietuma apsargi Daugavpilī no manis sāka izspiest naudu, taču atteicos dot. Pasūdzējos, un nākamajā dienā mani piekāva, salauza divas ribas. Slimnīcā tā arī neesmu bijis, viņi speciāli aizsūtīja neīstos dokumentus, lai slēptu pēdas," saka Ivars.

Cietumsargus soda reti

Ivara advokāte apstiprina, ka par uzbrukumu ierosināta krimināllieta, tomēr tā pagājušajā gadā izbeigta. Gan aizstāve, gan cietušais lēmumu pārsūdzējuši, un pagaidām, kamēr notiek procesuālas darbības, sīkākus komentārus par lietas būtību advokāte atsakās sniegt.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte konkrēto gadījumu nekomentē, jo nepārzina lietas būtību. Cietumu šefs uzsver, ka dažādi iesniegumi no cietumniekiem tiek saņemti regulāri, arī par uzraugu pretlikumīgajām rīcībām. "Mēs tos visus izskatām, tomēr reāli krimināllietas tiek ierosinātas reti," saka V. Puķīte.

Latvijas Policijas akadēmijas rektors, agrākais IVP vadītājs Vitolds Zahars savas karjeras laikā par naudas izspiešanu no cietumniekiem nav sodījis nevienu sargu. "Jā, arī manā laikā saņēmām informāciju par šādām darbībām, taču pieķert nevienu neizdevās. Vardarbība pret ieslodzītajiem nav izslēdzama, tā atkarīga no cilvēka tiesiskās apziņas un kultūras. Tomēr pēc pieredzes varu teikt, ka, piemēram, ja izrēķināšanās notika starp cietumniekiem, vainu tik un tā novēla uz uzraugu pleciem," atceras V. Zahars.

Ievainojums nav dzīvībai bīstams

Apvienotā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics mierina, ka lauztas ribas nav mirstamā kaite. "Jaunībā atceros, ka siena talkā viens vīrietis bija aizmidzis sienā un gubai pāri pārbrauca traktors. Vīrietis nedēļu nostaigāja un tikai tad sāka sūdzēties par elpas trūkumu. Viņam vienā pusē bija lauztas septiņas, bet otrā krūškurvja pusē astoņas ribas. Ja traumētas ir tikai divas, tās pašas sadzīs. Ja pārtrūkst divas klūdziņas, grozs ārā nejūk, vai ne?" jautā M. Šics. Speciālists norāda, ka izauguma veidošanās krūškurvja rajonā ir iespējama un tas notiek gadījumā, ja ribas saaugušas nepareizi.

I. Cakare ir gatava cīnīties, lai viņas vīram nozīmētu neatkarīgu ekspertu, jo līdz šim, pēc Cakaru domām, medicīniskās pārbaudes bijušas neobjektīvas. Ja izdosies pierādīt cietumsargu vainu, Cakari varētu sniegt prasību Eiropas Savienības cilvēktiesību tiesā.