Tiesa citā procesā attaisno Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turēto Sergetu

© f64

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā šodien attaisnojusi krimināllietā par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu apsūdzēto, Zolitūdes traģēdijas lietā aizdomās turēto sagruvušās ēkas būvinženieri Ivaru Sergetu.

Kā aģentūrai LETA norādīja Sergeta aizstāvis, zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, šodienas nolēmuma pilns teksts būs pieejams 23.martā, kad to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā, ko aizstāvība, protams, nepārsūdzēs.

Advokāts paskaidroja, ka 2011.gada maijā bez jebkādas tiesas atļaujas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde veica pārbaudi Sergeta birojā, uz dažiem datoriem teorētiski konstatējot kādas problēmas.

Prokurors iepriekšējā tiesas sēdē viņam lūdza piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar pārbaudes laiku. Tāpat prokurors lūdzis atņemt Sergetam tiesības nodarboties ar komercdarbību uz diviem gadiem. Apsūdzētā advokāts lūdzis Sergetu attaisnot.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, Sergets ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 148.panta 1.daļas, kas paredz atbildību par autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā Valsts policija pēdējo divu nedēļu laikā aizdomās turētā statusu piemērojusi vēl četrām personām, līdz ar to kopumā šajā lietā ir jau deviņi aizdomās turētie.

Sergets bija viena no pirmajām personām, kam šajā procesā tika piemērots aizdomās turētā statuss. Sākotnēji kā drošības līdzekli tiesa Sergetam bija noteikusi apcietinājumu, taču pēc tam drošības līdzeklis mainīts uz policijas uzraudzību.

Piespiedu līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret Sergeta uzņēmumu "HND Grupa", kuram bija noteikts mantas arests.

 

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais